Vai ierēdnim darbnespējas laikā var sūtīt rīkojumu par struktūras maiņu un amata vietas likvidēšanu? Vai darbnespējas laikā atsūtītais uzteikums ierēdnim atzīstams par spēkā esošu? Kad būtu jānodod piešķirtais inventārs darba devējam un jāparaksta pieņemšanas–nodošanas akti? Vai tas būtu jādara darbnespējas laikā vai tad, kad ārsts noslēdz darbnespējas lapu? Respektīvi, slimība turpinās arī pēc uzteikumā norādītā darba attiecību izbeigšanas termiņa beigām. Tātad par darbnespējas lapu to vairs nevar uzskatīt, jo darba attiecības teorētiski ir izbeigtas, taču darbnespējas lapa vēl nav noslēgta.
Valsts civildienesta likums neaizliedz iestādei ierēdņa darbnespējas laikā nosūtīt rīkojumu par struktūras maiņu un amata vietas likvidēšanu, kā arī uzteikumu[i].
Savukārt inventāra nodošanu darba devējam un pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanu var organizēt dažādi, ņemot vērā ierēdņa, kurš atrodas darbnespējā, veselības stāvokli un iespēju ierasties darba vietā. Ja veselības stāvoklis to atļauj, tad iestāde ar ierēdni var vienoties par laiku, kurā persona ierodas un nodod piešķirto darba inventāru. Gadījumos, kad tas nav iespējams, iestāde ar ierēdni var vienoties par to, ka darba devēja pārstāvis ierodas pie nodarbinātā mājās, lai nodrošinātu attiecīgo mantu nodošanu. Citās situācijās, kad neviens no iepriekš minētajiem risinājumiem objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams (piemēram, persona ir stacionēta), iestāde ar nodarbināto var vienoties, ka dienesta attiecības izbeidzas, bet piešķirtais inventārs būtu nododams paredzamā laikā nākotnē. Šādos gadījumos atbilstoši Darba likumam visas naudas summas, kas ierēdnim pienākas no darba devēja, tiek izmaksātas atlaišanas dienā. Šādās situācijās aicinām gan iestādi, gan nodarbināto rast iespēju konstruktīvai sarunai, lai atrastu abām pusēm pieņemamu risinājumu.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ja darbnespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas, slimības pabalstu par nepārtrauktu darba nespēju turpina izmaksāt 30 kalendārās dienas no dienas, kad persona zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu. Par papildu jautājumiem saistībā ar slimības pabalsta izmaksu aicinām vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kura īsteno valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, kā arī administrē valsts izdienas pensijas un valsts fondēto pensiju shēmu.
[i] Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta atzinumu, ka “Valsts civildienesta likuma normas neparedz aizliegumu izbeigt civildienesta attiecības ar ierēdni darbnespējas laikā”. Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 5. septembra sprieduma lietā Nr. SKA–649/2011 10. punktu. Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/23975.pdf.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!