Saskaņā ar Civillikuma 89. panta otro daļu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Līdzdalība var notikt ar mantisku un nemantisku ieguldījumu. Manta, kas nav iegūta iepriekš minētajos apstākļos, ir atzīstama par laulāto atsevišķu mantu. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta abiem pieder līdzīgās daļās.

Nekustamais īpašums, kas laulības laikā iegūts atlīdzības darījuma rezultātā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda bez atsevišķas mantas piemetinājuma, iepretim trešajām personām ir abu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets.

Vienlaikus ņemams vērā, ka laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās atsevišķas mantas ieraksta (piemetinājuma) neesībai kā tādai nav nozīmes, jo starp laulātajiem par mantas izcelsmi nav informācijas asimetrijas un laulāto kopīgā manta, tāpat kā laulātā atsevišķā manta, katram no laulātajiem ir jāpierāda.

Ja laulātais nav piedalījies nekustamā īpašuma ieguvē un turpmākajā uzturēšanā (ne ar naudas līdzekļiem, ne cita veida palīdzību), tad, piemēram, laulības šķiršanas gadījumā, pastāvot strīdam par konkrēto īpašumu, otram laulātajam būs pienākums pierādīt, ka viss nekustamais īpašums ir viņa manta (nepastāvot līgumiskām laulāto mantiskajām attiecībām).

Savukārt, ja ir bijusi laulātā  līdzdalība, tas automātiski nenozīmē, ka nekustamais īpašums ir dalāms uz pusēm. Proti, manta vienlīdzīgās daļās tiek dalīta tad, ja katra laulātā ieguldījums nav precīzi nosakāms, bet, ja ieguldījuma apmērs ir zināms, kopīgās mantas sadale notiks, ņemot vērā faktiskos apstākļus, kā arī laulāto iesniegtos pierādījumus par šiem apstākļiem.

Lai šajos jautājumos izvairītos no nenoteiktības, laulātie var vienoties par konkrētā nekustamā īpašuma statusu un reģistrēt attiecīgo atzīmi par atsevišķo īpašumu (skatīt Zemesgrāmatu likuma 16. panta pirmā punkta a apakšpunktu un 61. pantu), kā arī noslēgt līgumu par laulāto mantiskajām attiecībām.