Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 90. panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 91. panta otro daļu to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Konkrētajā situācijā, ņemot vērā, ka esat izmantojis likumā noteiktās tiesības pārsūdzēt attiecīgajā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtos lēmumus, administratīvā pārkāpuma procesu ir iespējams izskatīt atkārtoti tikai tad, ja ir konstatējami kādi jauni apstākļi, kas nebija zināmi procesa izskatīšanas laikā.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 248. pantam par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami šādi apstākļi:

• apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi iestādei vai tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka administratīvi sodītā persona nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu;
• ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kas bijuši par pamatu prettiesiska tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pieņemšanai;
• ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatētas iestādes, tiesas vai prokurora darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai lēmums;
• tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu tam, lai šajā administratīvā pārkāpuma lietā taisītu attiecīgu lēmumu vai spriedumu;
• Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīvajiem aktiem;
• administratīvā pārkāpuma lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

Administratīvās atbildības likuma 249. panta pirmā daļa noteic –, ja ir stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, sodītā persona, cietušais vai prokurors var lūgt, lai tiek ierosināta lieta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, iesniedzot pieteikumu par iestādes lēmuma atcelšanu rajona (pilsētas) tiesai, bet par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas nolēmuma atcelšanu – apgabaltiesai.

Papildus norādāms, ka Administratīvās atbildības likums paredz arī citu iespēju, proti, iesniegt attiecīgo sūdzību un vienlaikus lūgt atjaunot nokavēto procesuālo termiņu tās iesniegšanai. Lūgums brīvā formā jāmotivē, norādot, kādi objektīvi iemesli ir bijuši šāda termiņa kavējumam. Atbilstoši minētā likuma 64. panta pirmajai daļai lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz tai amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

Administratīvās atbildības likuma 262. pants noteic, ka sodītajai personai piemērotais naudas sods pilnā apmērā samaksājams ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā nolēmums par sodu. Atbilstoši minētā likuma 269. panta pirmajai daļai iestāde pēc naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa beigām nekavējoties nodod nolēmumu par sodu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Atsaukt izpildu dokumentu, proti, iesniegt pieteikumu par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ piedzinējam, ir tiesīga tikai tā institūcija, kura to iesniegusi zvērinātam tiesu izpildītājam, tomēr institūcijai būtu jākonstatē netipiski apstākļi, kuru dēļ jums objektīvi nebija iespējas samaksāt naudas sodu likumā noteiktajā termiņā. Šādi apstākļi varētu tikt atzīti, ja, piemēram, gala nolēmums jums nav paziņots likumā noteiktajā kārtībā (saskaņā ar Paziņošanas likumu).