Ceļu satiksmes organizēšanu dzīvojamās zonās reglamentē MK noteikumi Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi”.

Piemēram, noteikumu 101. punkts noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h.

Īpašs regulējums dzīvojamās zonās noteikts ar minēto noteikumi 13. daļu “Ceļu satiksme dzīvojamās zonās” (139.–144. punkts). 141. punktā noteikts, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transport­līdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. 143. punktā norādīts: “Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.”

Tādējādi, ja transportlīdzekļi ir novietoti tādā veidā, kas citam transportlīdzeklim apgrūtina braukšanu, tas ir uzskatāms par šo noteikumu pārkāpumu.

Attiecībā uz kustības priekšrocību – saskaņā ar minēto noteikumu 78. punktu, ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses.

Savukārt noteikumu 100. punkts nosaka –, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc. Attiecīgi saskaņā ar 111. punktu, ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos augšupceļos vai lejupceļos, kas apzīmēti ar 110. un 111. ceļa zīmi, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transport­līdzekļa vadītājs.