Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pants noteic, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums, piemēro naudas sodu fiziskajai personai – no četrpadsmit līdz trīssimt septiņdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz sešsimt naudas soda vienībām. Saskaņā ar minētā likuma 60. panta otro daļu administratīvā pārkāpuma procesu situācijā, kurā nodarīts kaitējums cilvēkam, veic Valsts policija. Attiecīgi Valsts policijas uzdevums ir veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības, lai sauktu vainīgo personu pie administratīvās atbildības un turpmāku atturētu no normatīvo aktu pārkāpumu veikšanas.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka atbilstoši minētā likuma 5. panta otrās daļas 3. punktam dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Savukārt Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 10. punkts cita starpā noteic, ka pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim no tās izkļūt. Turklāt minēto noteikumu 13. punkts noteic, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts), pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns var atrasties tikai un vienīgi, to vedot pavadā. Citiem vārdiem sakot, pilsētās un ciemos suni nedrīkst turēt nenorobežotā teritorijā, pat ja suns ir piesiets ķēdē. Pilsētas un ciema teritorijā suni bez pavadas var palaist pastaigā tikai zaļajā zonā un mežā, ja uz šādām teritorijām nav attiecināmi vietējās pašvaldības noteiktie aizliegumi, turklāt, palaižot suni bez pavadas pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Ja pārkāpums, turot suni nenorobežotā teritorijā, tiek ilgstoši turpināts, suņa saimniekam nerisinot jautājumu par pārkāpuma novēršanu, aicinu atkārtoti un nepieciešamības gadījumā regulāri sazināties ar Valsts policiju, lūdzot savas kompetences ietvaros rast situācijas risinājumu, tostarp nepieciešamības gadījumā atkārtoti konstatēt pārkāpumu par suņa turēšanu nenorobežotā teritorijā un piemērot sodu.

Papildus norādu, ka situācijā, kurā konstatējams reāls apdraudējums cilvēka veselībai vai dzīvībai, Valsts policijai jāziņo nekavējoties un jālūdz ierasties notikuma vietā. Galējais (uzsveru – patiešām galējais) līdzeklis ir noteikts Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 6. punktā, proti, gadījumos, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību, dzīvnieku ir atļauts nogalināt.