Labdien! Laulības laikā tika iegādāts dzīvoklis (tika ņemts hipotekārais kredīts). Kredīta atmaksa vēl jāveic. Ģimenē bija vienošanās, ka kredītu reģistrē uz vīra vārda (sieva ir galvotājs). Vīrs maksā kredītu, un sieva sedz ikdienas izdevumus. Kādu dienu vīrs izdomāja dzīvoklī dzīvot viens, bet sieva un bērns “palika uz ielas”, bija spiesti meklēt, kur īrēt dzīvokli. Laulības šķiršana ilgst vairākus gadus, vīrs turpina kādu laiku izīrēt dzīvokli un pats tajā dzīvot. Sieva piedāvā dzīvot dzīvoklī pati (jo īre ir dārgāka nekā hipotēkas maksājums). Vīrs šim piedāvājumam nepiekrīt. Laulības šķiršanas laikā vīrs tiesā iesniedz prasību, ka sievai jāatmaksā 50% no visiem izdevumiem par dzīvokli. Vai tiesa var apmierināt šādu prasību? Zinot, ka sievai nebija tiesību ar bērnu uzturēties dzīvoklī. Vai tiesa var apmierināt šādu vīra prasību, ņemot vērā, ka vīra veiktais kredīta maksājums bija mazāks nekā sievas veiktā īres maksa? Tirgus cenas ir lielākas par kredītu. Turklāt, ņemot vērā, ka vīrs aizliedza sievai ar bērnu dzīvot dzīvoklī un visus ar dzīvokli saistītos lēmumus (t. sk. izīrēšanu) pieņēma vienpersoniski, neņemot vērā sievas viedokli un paturot sev peļņu. Vai ir kāds ieteikums, kā tālāk rīkoties? Paldies!
Sievai ar bērnu ir jāvēršas policijā (tuvākajā iecirknī pēc dzīvesvietas) ar iesniegumu par to, ka vīrs viņu ar bērnu izlika no kopējā dzīvokļa. Šajā lietā sievai ir jāsaprot, ka viņai ir jāaizstāv savas un sava bērna tiesiskās intereses atbilstoši Civillikuma sadaļā “Ģimenes tiesības”, “Vecāku un bērnu personiskās attiecības”, sākot no 177. panta, noteiktajam. Abiem vecākiem ir svarīgi apzināties, ka bērna tiesības tiek aizsargātas arī ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto.
Ar mērķi aizsargāt sava bērna tiesības bērna mātei pašai ir aktīvi jārīkojas.
Bērna mātei (sievai) tiesā (kas skata laulības šķiršanas lietu) ir tiesības prasīt pagaidu aizsardzību, t. i., tiesa atsevišķi lems un atsevišķā lēmumā noteiks, ka sievai ar bērnu ir tiesības dzīvot kopējā dzīvoklī, līdz tiks pabeigts laulības šķiršanas process (vairāk par pagaidu aizsardzības procesu lasiet šeit).
Tiesā sievai ir jāprasa atzīt, ka dzīvoklis ir abu laulāto kopīga manta atbilstoši Civillikuma 89. pantā noteiktajam. Abu laulāto laulības laikā iegūta manta ir to kopīga manta, ja viens no laulātajiem nepierāda pretējo.
Jautājumā ir skaidrots, ka puses ir kopīgi uzņēmušās kredītsaistības, proti, sieva kā galvinieks un vīrs kā galvenais parādnieks. Turklāt tika noslēgta vienošanās par maksājumu veikšanu – vīrs maksā hipotēku, un sieva sedz citus kopējos saimnieciskos izdevumus. Tas sievai ir jāpierāda tiesā, iesniedzot atbilstošus maksājuma uzdevumus (par komunālajiem maksājumiem, pārtikas iegādi, atpūtu, izdevumiem bērna vajadzībām u. c.). Tāpat ir jāpievieno hipotekārā kredīta līguma kopija, kur ir norādīta ikmēneša kredīta maksājuma summa. Proti, kamēr visi kā ģimene dzīvojāt kopā, jums bija nedalīta saimniecība.
Civillikuma 177., 178. pantā ir noteikts abu vecāku pienākums rūpēties par savu bērnu, arī nedzīvojot kopā. Proti, bērna tēvam ir jāsedz daļa no uzturlīdzekļiem bērnam par to periodu, kad jūs nedzīvojāt kopā. Tātad mātei jāsniedz tiesā arī maksājumu izdevumi par to periodu, kad sākāt dzīvot šķirti (izdevumi par cita dzīvokļa īri un komunālajiem maksājumiem, bērna vajadzību nodrošināšanu).
Visus aprēķinus tiesā var iesniegt drukātā formātā vai arī elektroniski (piemēram, Excel tabulas veidā, kā pielikumu pievienojot maksājuma dokumentu kopijas).
Tālāk, šķirot laulību, sievai ar vīru ir jāvienojas ne tikai par kopējā dzīvokļa sadali, bet arī uzturlīdzekļiem kopīgajam bērnam un to, pie kā bērns dzīvos, kādu skolu apmeklēs, un citām lietām, kas atbilst bērna labākajām interesēm (atbilstoši Civillikuma 77. pantā noteiktajam).
Ja pašiem ir sarežģīti organizēt iepriekš minēto, jums ir jāvēršas pēc palīdzības pie jurista vai krīzes centrā (piemēram, krīzes centrā “Marta”, kontakti ir pieejami šeit).
Attiecībā uz hipotēkas atmaksu sieva līgumā ir galvinieks, tas nemainīsies, līdz kredīts netiks dzēsts. Tāpēc jums ar vīru ir jāvienojas par hipotēkas tālāko atmaksu un kopējā dzīvokļa sadali vai pārdošanu. Kreditors nevērtē, vai sieva un vīrs ir šķirti vai ne. Savukārt galvinieka atbildība ir noteikta Civillikuma 1698. pantā: “Galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.”
Praktiski šo jautājumu var būt sarežģīti atrisināt, ja nav iespējams dzīvot kopā vienā dzīvoklī, tad ir jāmeklē iespējas to sadalīt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!