Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 14. pantam ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.

Cietušais, piedaloties pirmstiesas un tiesas procesā un pildot savas materiālās un procesuālās tiesības un pienākumus, var veicināt kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, proti, bez neattaisnotas novilcināšanas. Cietušajam kriminālprocesā ir aktīvi jāsadarbojas ar izmeklētāju, prokuroru un tiesnesi. Aktīva sadarbība nozīmē ierašanos iestādēs pie izmeklētāja vai pēc tiesas uzaicinājuma. Tā ir precīzas, skaidras un patiesas liecības sniegšana, veicinot kriminālprocesa ātrāku un efektīvāku pabeigšanu, kā arī savu procesuālo tiesību neizmantošana ļaunprātīgi, piemēram, veicinot dažādu termiņu pagarināšanu, tiesas sēžu atlikšanu, nepamatotu sūdzību iesniegšanu.

Atbilstoši Krimināllikuma 49.¹ pantam, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var:

1) šo apstākli ņemt vērā, nosakot sodu, t. i., sodu mīkstināt;

2) noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā;

3) noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Krimināllikuma 58. panta piektā daļa paredz, ka no kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.