Saskaņā ar Civillikuma 423. pantu neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni), bet, ja to nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, vecvecāki). Neatraidāmie mantinieki savu neatņemamo mantojuma daļu var izprasīt tikai tad, ja mantojuma atstājējs saviem neatraidāmajiem mantiniekiem nav atstājis viņu neatņemamās daļas.

Saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt, lai viņiem šīs daļas izdod. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma (skatīt Civillikuma 424. un 425. pantu).