Labdien!
Man laukos ir kopīpašums. Pagaidām tas ir sadalīts tikai domājamās daļās. Mana mirusī mamma (bijusī vienas domājamās daļas īpašniece) bija noslēgusi ar savu māsu (otras domājamās daļas īpašniece) līgumu par vienu istabu, kas pēc līguma noteikumiem no viņas māsas pārgāja mammas īpašumā. Līgums tika noslēgts pagasta bāriņtiesā. Tajā ir vārdi “pēc brīvas gribas un savstarpējas vienošanās noslēdz līgumu, saistošu ne tikai pašiem līdzējiem, bet arī priekš viņu mantiniekiem un tiesību pārņēmējiem”. Tagad esmu kļuvis par viņas mantinieku un pārņēmis viņas īpašumu, bet mans īpašums un otru kopīpašnieku īpašums pagaidām ir domājamās daļās. Otri kopīpašnieki uzstāj, ka starp manu mammu un viņas māsu noslēgtais līgums vairs neesot derīgs. Viņi dažādos veidos cenšas man aizliegt lietot istabu. Es to izmantoju jau 15 gadu. Biju pie advokātes, viņa apgalvoja, ka man ir visas tiesības lietot tās telpas, kuras esmu lietojis iepriekš. Es otriem kopīpašniekiem esmu piedāvājis uzsākt sarunas par īpašuma reālu sadali, uz ko viņi nereaģē, sakot, ka vecie līgumi zaudējuši spēku, un ignorē jebkādus paskaidrojumus. Cien. juristi, lūdzu, paskaidrojiet, vai, ja nav veikta reāla īpašuma sadale, bet abiem kopīpašniekiem ir tikai domājamās daļas, vai man ir tiesības izmantot šo istabu, par kuru savstarpēju līgumu noslēdza jau mirušie bijušie kopīpašnieki? Ja nu tomēr viņi piekrīt uzsākt reālu īpašuma sadalīšanu, vai man ir vai nav tiesību uz šo istabu?
Civillikuma 1070. pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Augstākā tiesa (skat. lēmumu lietā Nr. SKC-1800/2012) ir atzinusi, ka šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, kas var tikt nostiprināts zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī gadījumā, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.
Lai gan Civillikums tieši nenosaka iespēju lietošanas kārtību nostiprināt zemesgrāmatā, no līdzšinējās tiesu prakses izriet, ka kopīpašniekiem ir tiesības nostiprināt nekustamā īpašuma lietošanas kārtību zemesgrāmatā. Pēc tās nostiprināšanas zemesgrāmatā lietošanas kārtība ir saistoša jebkuram jaunajam nekustamā īpašuma kopīpašniekam. Ja vienošanās par lietošanas kārtību nav nostiprināta zemesgrāmatā, tā ir saistoša tikai vienošanos noslēgušajiem kopīpašniekiem. Ja nekustamā īpašuma kopīpašnieki mainās vai klāt pienāk kāds jauns, tad šī vienošanās jaunajam kopīpašniekam nav saistoša, ja vien viņš tai nepievienojas, to parakstot.
Līdz ar to, ja kopīpašnieki nevar vienoties par to, kurš un ko lieto, vienīgā izeja ir vērsties tiesā.
Savukārt attiecībā uz reālo sadali jānorāda, ka, plānojot reālo sadali, būtiski ir noskaidrot, vai nekustamo īpašumu ir iespējams reāli sadalīt (atkarīgs no attiecīgā īpašuma, rekomendēju konkrētajā gadījumā konsultēties ar juristu vai zvērinātu advokātu). Turklāt jāmin, ka saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu, ja kopīpašnieki nevar vienoties par kopīpašuma sadalīšanas veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
