Veselības inspekcija paskaidro, ka informācija par personas (tai skaitā darbinieka) veselību ir privātās dzīves elements un tā ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz stingrus ierobežojumus attiecībā uz informācijas par pacientu izpaušanu un datu apstrādi. Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma (turpmāk – PTL) 10. panta otrajā daļā noteikto informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, izņemot PTL noteiktos gadījumus, kad informācija par pacientu ir sniedzama noteiktām institūcijām konkrētam mērķim. Darba devējs nav starp tām personām, kurām ir tiesības saņemt informāciju par pacientu. Līdz ar to darba devējam nav tiesību prasīt darbiniekam iesniegt konkrēta ārsta speciālista (piemēram, psihiatra) izziņu.

Lai objektīvi izvērtētu darbinieku veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, Veselības inspekcija aicina darba devēju nosūtīt darbinieku uz ārpuskārtas veselības pārbaudi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 4.2.2.5. punktā noteiktajam: “[..], lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.”

Jāņem vērā arī Darba likuma 82. pantā noteiktais, ka darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai.