Sākotnēji vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantu dzīvokļa īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā, tai skaitā pārvaldības efektivitātes (piem., energoefektivitātes) paaugstināšanas jomā. Tādējādi lēmums par efektivitātes projekta īstenošanu ir pieņemams dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Bez šaubām, katrs dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs pievienoties biedrībai un nodibinājumam.

Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta 1. daļa nosaka, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

Biedrību un nodibinājumu likuma 33. panta 1. daļa nosaka, ka biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde. Savukārt 34. panta 1. daļā noteikts, ka biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce.

Minētā likuma 35. panta 1. daļas 2. punkts nosaka, ka biedru sapulces kompetencē ietilpst valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos šādas tiesības nav piešķirtas citai pārvaldes institūcijai.

Tādējādi, ja biedrības biedru kopsapulcē tiek konstatēts, ka biedrības esošajam valdes sastāvam iespējami ir interešu konflikts saistībā ar biedrības pamatdarbību un statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, biedrības biedru kopsapulces kompetencē ir atsaukt esošo valdes sastāvu un ievēlēt citu valdi.

Atbildot uz jautājumu, paskaidrojam, ka vīrs un sieva var būt biedrības valdes locekļi, ja tie ir ievēlēti statūtos paredzētajā kārtībā. Savukārt valdes locekļu nodarbinātība būvniecības jomā vēl nenozīmē (nerada) interešu konflikta stāvokli. Šāds interešu konflikta stāvoklis pirmšķietami varētu rasties, ja biedrības iecerētā projekta realizācija tiktu nodota uzņēmumam, kuru pārstāv esošie valdes locekļi, nerīkojot konkursu (vai publisko iepirkumu), ņemot vērā nosacījumus dalībai projektā.