Informācija par subjektu, kas atrodas portālā kadastrs.lv, vienmēr jāskatās kopā ar informāciju par zemes vienības statusu. Īpašumiem, kur ēkām ir īpašnieks, bet zemei subjekts nav norādīts (“bez subjekta”), un zemes vienības statuss ir “zeme, par kuru pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu”, nozīmē, ka ēku īpašniekam zeme nav piešķirta zemes reformu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Iegādājoties šāda statusa ēku, ir jārēķinās, ka tā līdz zemes iegādei būs t. s. “dalītajā īpašumā”, proti, ēka pieder vienam, zeme – citam, un būs jāmaksā par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām. Tas ir maksājums, kas šobrīd ir 4% no zemes kadastrālās vērtības.

Ja zemei zem ēkām portālā kadastrs.lv ir norāde “bez subjekta” un zemes statuss ir “rezerves zemes fonds”,  tas nozīmē, ka zeme reformas laikā nav bijusi piešķirta nevienai personai, attiecīgi zemes īpašniekam ir tiesības to iegūt īpašumā no valsts vai pašvaldības – saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto – par tirgus cenu pēc īpašuma tiesību uz ēkām nostiprināšanas zemesgrāmatā.

Savukārt, ja īpašumam norādīts zemes vienības statuss “nekustamais īpašums”, bet nav norādīts subjekts, taču ēkām ir norādīts īpašnieks, tas nozīmē, ka īpašums ir pilnībā vai daļēji sadalīts dzīvokļa īpašumos – gan zeme, gan būve – un domājamās daļas no zemes un būves pieder dzīvokļa īpašumu īpašniekiem.

Papildus norādām, ka Rīgas valstspilsēta zemes reformu Rīgas pilsētā plāno pabeigt līdz 2022. gada beigām, taču zemes vienībām, kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts statuss “zeme zemes reformas pabeigšanai”, tas saglabāsies arī pēc zemes reformas pabeigšanas Rīgas valstspilsētā līdz brīdim, kad Rīgas dome pieņems lēmumu par tās piekritību pašvaldībai vai Ministru kabinets izdos rīkojumu par attiecīgās zemes piekritību valstij.