Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti skaidro: “Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) 5. panta pirmās daļas un 41. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē sniegtie pakalpojumi par atlīdzību ir ar PVN apliekami darījumi, kuriem piemēro nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Tādējādi PVN piemērošanas kārtībā viens no kritērijiem ir pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana, savukārt, lai korekti noteiktu pakalpojuma sniegšanas vietu, nepieciešams izprast sniegtā pakalpojuma būtību.

Pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.–30. panta normām, un tā ir atkarīga no sniegtā pakalpojuma veida un pakalpojuma saņēmēja statusa.

Vispārīgā gadījumā pakalpojumu sniegšanas vieta ir nosakāma pēc likuma 19. panta. Šādā gadījumā ir svarīgi noteikt, vai pakalpojuma saņēmējs ir reģistrēts/nereģistrēts nodokļa maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs, vai persona, kas nav nodokļa maksātājs.

Ja pakalpojumu, kura sniegšanas vietu nosaka pēc likuma 19. panta, sniegs trešās valsts personai, kas veic saimniecisko darbību, tad šādu darījumu dēļ ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, jo pakalpojuma sniegšanas vieta ir trešā valsts.

Savukārt, ja sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kas minēti likuma 1. panta 4¹. punktā, atbilstoši likuma 30. panta otrajai daļai pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

• ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šī likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme. Šajā gadījumā Latvijas PVN nav piemērojams, un saimnieciskās darbības veicējam  nav jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā;
• iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šī likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Šajā gadījumā saimnieciskās darbības veicējam  jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, minētā pakalpojuma atlīdzībai pārsniedzot 40 000 eiro jebkuru 12 mēnešu laikā, piemērojot PVN standartlikmi 21 procenta apmērā.

Visbeidzot, ja fiziska persona gūst tādus ienākumus, kas gūti uz ar darba devēju saistītā darba līguma pamata vai jebkādās citās attiecībās, kuras rada darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību, atbilstoši likuma 3. panta divpadsmitajai daļai to neuzskata par nodokļa maksātāju un tai nav nepieciešams reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.”