Civillikuma 994. pants nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Īpašumtiesības nozīmē, ka īpašniekam vienam pašam ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, ciktāl šīs tiesības nav pakļautas sevišķi noteiktiem aprobežojumiem (Civillikuma 1036. pants), un īpašnieks, kā dzīvojot, tā arī nāves gadījumam, var atsavināt un atdot citam savu īpašumu pilnīgi vai pa daļai, vai tikai zināmas īpašumā ietilpstošas tiesības (Civillikuma 1037. pants).

Tas nozīmē, ja māte bija vienīgā konkrētā īpašuma īpašniece un nepastāvēja nekādi ierobežojumi īpašuma pārdošanai (piemēram, aizliegums pārdot bez rakstiskas piekrišanas, kas nostiprināts zemesgrāmatā), tad māte var pārdot sev piederošo īpašumu un brīvi rīkoties ar naudu, kuru ir saņēmusi īpašuma pārdošanas rezultātā. Tiesību akti neparedz pienākumu mātei izmaksāt daļu no šīs naudas bērniem.