Krimināllikuma 56. pants regulē kriminālatbildības noilgumu un paredz, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, aizritējis šāds laiks:

• divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
• pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu;
• divdesmit gadi no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, izņemot, ja par noziegumu saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums, vai, ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, no dienas, kad cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, līdz apsūdzības izsniegšanai vai oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana.

Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz noilguma termiņu izbeigšanās brīdim persona, kura izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šajā gadījumā noilguma laiku, kas paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sāk skaitīt no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža.

Līdz ar to noilgums var iestāties, bet, kad tas iestājas, aprēķināms, ņemot vērā to, kā konkrētais noziedzīgais nodarījums ticis klasificēts un kāds sods par to ir paredzēts.

Noziegumus klasificē atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam. Noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos:

• kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids;
• mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem;
• smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem;
• sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Tas nozīmē, ka, ņemot vērā konkrētajā krimināllietā noteikto noziedzīgā nodarījuma Krimināllikuma pantu un tā daļu, piemēram, krāpšana vai krāpšana organizētā grupā u. tml., var secināt, kāds noilgums ir piemērojams attiecīgajā gadījumā.

Piemēram, šobrīd spēkā esošais Krimināllikuma 177. pants “Krāpšana” paredz:

• Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
• Par krāpšanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas.
• Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujam­ieročus vai munīciju, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Tomēr jāuzsver, ka ir nepieciešams arī vērtēt konkrētās krimināllietas izbeigšanas pamatu un citus apstākļus, piemēram, kad nodarījums noticis, jo Krimināllikuma 5. pants nosaka, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šī nodarījuma izdarīšanas laikā, tāpēc aicinātu jūs vispirms vērsties pie zvērināta advokāta, lai izvērtētu jūsu iespējas konkrētajā situācijā.