Lai uzdāvinātu nekustamo īpašumu, dāvinātājs noslēdz ar dāvinājuma saņēmēju dāvinājuma līgumu.

Dāvinājuma līgumā puses var atrunāt nekustamā īpašuma vērtību, kura tiek ņemta vērā, aprēķinot valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5.3. punktā ir noteikts, ka valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu nosaka šādā apmērā: īpašuma atsavināšana uz dāvinājuma līguma pamata – 3% no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), bet ne vairāk kā 50 000 eiro.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir atrunāti gadījumi, kad darījums tiek aplikts ar nodokli un kad ne.

Piemēram, šī likuma 9. panta pirmās daļas 35. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli aplikti šādi ienākumu veidi: dāvanas no fiziskajām personām – pilnā apmērā –, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros.

Vairāk par dāvinājumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli varat lasīt LV portāla skaidrojumā, kas pieejams šeit.

Jāņem vērā, ka, ja dāvinājuma vērtība pārsniedz 10 000 eiro, dāvinājuma saņēmējam šāds ienākums ir jādeklarē. Vairāk par to varat lasīt LV portālā iepriekš publicētajā atbildē šeit.