Uzticība ir demokrātijas pastāvēšanas pamats un vienlaikus tās lielākais izaicinājums ģeopolitiski sarežģītos laikos. Tā nav pašsaprotama – uzticība ir jānopelna katru dienu, ar katru izteikto vārdu un rīcību. Sabiedrības uzticība parlamentam un tā pieņemtajiem lēmumiem ir cieši saistīta ar politisko kultūru – ar to, kā mēs diskutējam, kā ieklausāmies viens otrā un vai spējam cieņpilni izturēties pret atšķirīgiem viedokļiem, atklājot konferenci, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima.
Runājot par parlamentāriešu ētiku, Saeimas priekšsēdētājas biedre kā būtiskākos aspektus izcēla sirdsapziņu, brīvību un atbildību par citiem. Ētika izpaužas mūsu darbos un vārdos, tostarp digitālajā vidē, uzsvēra A. Ņenaševa, akcentējot spēju uzturēt veselīgu diskusiju un cieņpilnu sarunu. Viņa norādīja, ka deputāta pienākums ir ne tikai pārstāvēt savus vēlētājus, bet arī ar cieņu un atbildību kalpot visai sabiedrībai. “Ētika nav tikai noteikumu kopums – tā ir mūsu demokrātijas kvalitātes mēraukla. Tieši krīzes visvairāk pārbauda šo kvalitāti, un no katra no mums ir atkarīgs, vai tā tiek stiprināta,” pauda A. Ņenaševa.
Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns uzsvēra, ka šogad aprit 20 gadi kopš Saeimā pieņemts deputāta ētikas kodekss, un šis ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz paveikto un vērtētu tā aktualitāti mūsdienu kontekstā.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima.
Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra tradīciju nozīmi parlamenta darbā, vienlaikus akcentējot, ka deputātu ētikas kodeksam jābūt dzīvam dokumentam, kas, mainoties laikam, nezaudē aktualitāti un spēj atbildēt uz jauniem izaicinājumiem. Svarīgākais ir ievērot ētikas kodeksa garu – izpratni par to, ko mēs kopīgi saprotam ar ētisku rīcību. Tas ir jautājums par sirdsapziņu, prātu un vērtībām, kas ļauj arī mainīgos laikos pareizi nolasīt iepriekš pieņemto normu jēgu un novērst to formālu vai manipulējošu izmantošanu, uzsvēra J. Vucāns.
Konferences dalībniekus uzrunāja arī Saeimas deputātu ētikas kodeksa izstrādes darba grupas pārstāvis Gunārs Kusiņš, iezīmējot kodeksa lomu parlamentārās kultūras veidošanā. Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vija Sīle aktualizēja ētikas jautājumus mūsdienu parlamentārismā, bet Eiropas Padomes Pretkorupcijas valstu grupas GRECO prezidents Dāvids Meijers pievērsās ētikas nozīmei un izaicinājumiem Latvijas valsts pārvaldē.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima.
Ar savu pieredzi dalījās Lietuvas Republikas Seima Ētikas un procedūru komisijas priekšsēdētāja vietniece Lilija Vaitekūniene, Igaunijas Republikas Rīgikogu deputāte Margita Sutropa un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Konferencē piedalījās arī Moldovas pārstāvji – Moldovas parlamentā šobrīd tiek izstrādāts kārtības rullis un deputātu ētikas kodekss, atzīmēja J. Vucāns.
Konferenci organizēja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
