Gadījumos, kad uz būvizstrādājumiem Eiropas Savienībā nav noteiktas harmonizētas prasības, ir attiecināmas Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr. 156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” prasības. Noteikumu 30.8 2 apakšpunkts noteic, ka būvmateriālu ražotājam ir pienākums:

• nodrošināt, ka uz būvizstrādājuma ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai kāds cits identifikācijas elements vai, ja izstrādājuma izmēra vai rakstura dēļ tas nav iespējams, nodrošina, ka attiecīgā informācija ir sniegta uz iesaiņojuma vai pievienotajā dokumentā;
• katrai saražotajai būvizstrādājumu partijai pievienot produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida dokumentu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

– ražotāja nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un kontaktadrese;

– būvizstrādājuma identifikācijas elements;

– tehniskie noteikumi, kuriem būvizstrādājums atbilst, ja tādi ir;

– garantētās tehniskās un fizikālās īpašības;

– paredzētais izmantojums.

Normatīvajos aktos nav noteikts pienākums norādīt izcelsmes valsti, tomēr, ja komersants šādu informāciju vēlas norādīt, to droši var darīt.