Zvērināta advokāte Gita Oškāja jau ir skaidrojusi, ka dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamais zemesgabals nosaka zemes platību un konfigurāciju, kas ir vajadzīga dzīvojamās mājas kā nekustamā īpašuma objekta pilnvērtīgai pastāvēšanai. Nosakot funkcionāli nepieciešamo zemi dzīvojamajai mājai, var ņemt vērā normatīvos aktus, kas noteic privatizējamām dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu noteikšanas kārtību. Proti, Ministru kabineta 08.09.2015. noteikumu Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” 3. punkts paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.

2012. gadā Augstākā tiesa izteica atziņu: “Nosakot funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu dzīvojamajai mājai, ņemams vērā, vai dzīvojamajai mājai nepieciešamas ar to funkcionāli saistītas būves – tualetes, malkas šķūnīši. Tāpēc dzīvojamajai mājai nepieciešams tik liels piesaistītais zemesgabals, lai uz tā būtu iespējams izvietot šīs mājai funkcionāli nepieciešamās palīgēkas.”

2021. gada 29. oktobrī saistībā ar dalītajiem īpašumiem ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Šajā likumā dalītā īpašuma situācijās noteikts vienots – 4% likumiskais maksājums – no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā.

Grozījumos ir noteikti vairāki posmi, kad jaunās normas par 4% maksājumu stāsies spēkā: no 2022. gada 1. janvāra – dalītā īpašuma gadījumiem, kuros šajā brīdī pušu attiecības neregulē spēkā esošs nomas līgums vai tiesas spriedums; no 2023. gada 1. janvāra – tiem gadījumiem, kuros pušu attiecības ir regulētas ar nomas līgumu vai tiesas spriedumu; no 2024. gada 1. janvāra – gadījumiem, kuros dalītā īpašumā esoša zeme pieder publiskai personai (valstij vai pašvaldībai).

Dalītā īpašuma gadījumā, t. i., ja ēka pieder vienai personai, bet zeme citai personai, pirmpirkuma tiesības regulē likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.

Atbilstoši likuma 14. panta otrajai daļai, ja ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir ēku (būvju) vai augļu dārza (koku) īpašniekam, ja atsavina zemesgabalu.