Saskarsmes tiesības

Pirmā jautājuma daļa skar bērna tēva un bērna tiesības uz saskarsmi. Likumā nav precīzi noteikts, kā tiek īstenotas tiesības uz saskarsmi.

Civillikuma 181. pants nosaka: “Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.”

Vecākiem par to ir savstarpēji jāvienojas, nevis jāuzstāda ultimāti.

Ja vienošanās nav iespējama, tad saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība ir jānosaka tiesā.

Civillikuma 182. pants nosaka, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.

Tiesai var lūgt ļoti precīzi noteikt gan tikšanās biežumu un laikus, kā arī risināt jautājumus par to, kurš no vecākiem ir atbildīgs par bērna nogādāšanu pie otra no vecākiem. Šajā gadījumā būtu jāvērtē, kāds ir iemesls, kāpēc bērna tēvs nevar (vai nevēlas) atbraukt pakaļ savam bērnam un parūpēties par viņa drošu nogādāšanu atpakaļ mājās. Piemēram, ja nav personīgā transportlīdzekļa, tad ir iespēja izmantot sabiedrisko transportu. Jāatceras, ka bērna tēvam ir saistoši vairāki ar bērna aizgādību saistīti jautājumi, ne tikai pienākums kopā pavadīt laiku.

Par jautājumiem, kas saistīti ar saskarsmes tiesībām, iesakām noskatīties un noklausīties LV portāla sagatavotos materiālus dažādos formātos.

• Raidījuma “Zini savas tiesības” epizode – Saskarsme ar bērnu nepilnā ģimenē
• Raidieraksts  – Saskarsmes tiesības. Vecāku strīdi un risinājumi
• Skaidrojums – Saskarsmes tiesības un pienākumi

Uzvārda maiņa

Lakoniski atbildot uz otru jautājuma daļu par bērna uzvārdu, – to ir iespējams mainīt pēc bērna mātes laulībām, taču tikai ar bērna tēva piekrišanu.

Bērna uzvārda maiņu var veikt tikai likumā noteiktajos gadījumos. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 134.7.–134.8. punktam civilstāvokļa aktu reģistru papildina un bērnam maina uzvārdu, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu:

• pēc vecāku laulības noslēgšanas, vecāku laulības šķiršanas, tēva vai mātes laulības noslēgšanas, tēva vai mātes laulības šķiršanas, pēc tēva vai mātes uzvārda maiņas;
• ja bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno atsevišķo aizgādību.

Ja vēlaties bērniem dot mātes pēclaulības uzvārdu, to iespējams darīt, pamatojoties uz minēto MK noteikumu 134.7 punktu, – pēc mātes laulības noslēgšanas. Jebkurā no šiem gadījumiem uzvārda maiņai bērnam ir jāsaņem bērna tēva piekrišana, ko var noformēt pie zvērināta notāra. To paredz minēto MK noteikumu 135. punkts.

Gadījumos, ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, Civillikuma 151. pants paredz, ka uzvārdu nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma.

Bērna mātes vīra tiesības attiecībā uz laulātās bērnu

Svarīgi saprast, ka uzvārda maiņa bērnam pilnīgi neko nemaina attiecībā uz bērna bioloģiskā tēva pienākumiem un tiesībām bērna aizgādības jautājumos, kā arī nepalielina bērna mātes laulātā tiesības attiecībā uz bērnu.

Ja persona juridiski nav bērna tēvs, proti, tā nav ierakstīta bērna dzimšanas apliecībā kā bērna tēvs, tā nav bērna likumiskais pārstāvis, līdz ar to tai nav nekādu likumisku tiesību vai pienākumu attiecībā uz bērnu. Ja vēlaties iesaistīties bērna audzināšanā, lai kārtotu dažādus jautājumus saistībā ar bērna veselības aprūpi, izglītību, ir nepieciešams nokārtot mātes izdotu pilnvaru. Savukārt jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, galavārds vienmēr būs bērna juridiskajiem vecākiem. Situāciju var mainīt tikai adopcija.