Tiesību aktos nav paredzēta iespēja atgūt par uzturēšanos pansionātā daļu samaksātās naudas, ja ar jautāto domāts, ka tie varētu būt attaisnotie izdevumi pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanai.

Par uzturēšanos pansionātā maksā klients un viņa apgādnieki. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts: ja persona pieprasa pašvaldības pilnībā vai daļēji apmaksātus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumus, pašvaldības sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, pamatojoties uz personas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uzturlīgumiem. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī personas apgādniekiem, viņi iesniedz informāciju par ienākumiem pašvaldības sociālajam dienestam. Ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tad pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

No Ministru kabineta noteikumu Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 3. un 4. punkta izriet – klients vai viņa apgādnieks atzīstami par nespējīgiem veikt sociālās aprūpes pakalpojumu samaksu, ja klientam vai apgādniekam ir piešķirts trūcīgās personas statuss. Veicot samaksu par pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1; par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5. Minimālā alga pašreiz ir 500 eiro mēnesī.

Ja par maksājumiem ir neskaidrības, informācija ir jālūdz sociālajā dienestā.