Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Man ir jautājums par pašvaldības dzīvokļu izsoli. Vai pašvaldībām nav noteikti vienoti noteikumi par pašvaldībai piederošo dzīvokļu izsolēm? Mūsu pašvaldībā ir šādi: ja piedalos izsolē, jāiemaksā 10%, tad, ja esi nosolījis visvairāk, ir jāiemaksā vēl 10% no nosolītās summas, un tad atlikušo summu sadala uz 5 gadiem. Protams, var nopirkt arī uzreiz pēc izsoles. Vai ir likumiski prasīt otros 10%, ja dzīvokli iegādājas kā izpirkumu? Citās pašvaldībās ir tikai tie pirmie 10% jāiemaksā un viss, bet mūsu sanāk 20% jāmaksā: 10% pirms nosolītās summas un 10% pēc nosolītās summas, ja vienīgo nekustamo īpašumu iegādājas, to izpērkot.
Normatīvie akti, kas regulē pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību izsolē, ir Publiskas personas mantas atsavināšanas likums un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.
Likums noteic, ka pārdošana izsolē ir pašvaldības mantas atsavināšanas pamatveids.
Par atļauju atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu ir jāpieņem pašvaldības domes lēmums.
Nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē pašvaldības domes noteikta institūcija.
Izsoles noteikumus apstiprina institūcija, kas organizē pašvaldības mantas atsavināšanu.
Pašvaldības mantas atsavināšanu rīko:
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 35. panta trešā daļa paredz, ka, pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā 6% gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas.
Vairāk par pašvaldības dzīvokļa iegādi var izlasīt publikācijā “Kā pārpirkt valsts vai pašvaldības dzīvokli”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
