Ja māja nav nodota ekspluatācijā, tad, visticamāk, tā ir ierakstīta zemesgrāmatā kā jaunbūve. Tas, ka tā ir ierakstīta zemesgrāmatā, vienlaicīgi nenozīmē to, ka tā ir nodota ekspluatācijā.

Zemesgrāmatu likuma 56.⁵ pants nosaka: ēkas (būves) īpašnieks, izmantojot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļvietnē, iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem parakstītu iesniegumu par:

• ēkas (būves) dzēšanu, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesību, ja ēka (būve) nav vienīgais nekustamā īpašuma objekts;
• ēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;
• jaunbūves ierakstīšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvvaldes izdotu izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums.

Ja īpašumā ir gadu desmitiem nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim. Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, noteikts maksimālais individuālo dzīvojamo māju būvdarbu termiņš – astoņi gadi.

Savukārt Rīgas dome skaidro, ka ēku nevar noņemt no ekspluatācijas. To var nojaukt vai aizliegt ekspluatēt. Būvniecības likums 21. pants noteic, ka būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde vai birojs atbilstoši to kompetencei var pieņemt šādus lēmumus:

• uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti;
• uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību;
• ja konstatēta būves bīstamība, – aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai;
• ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, – aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli.

Vairāk par to var izlasīt publikācijā “Ēkas ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim”.