E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 26203
Lasīšanai: 4 minūtes
1
2
1
2

Ja nevar vienoties par dalītu kopīpašuma lietošanu

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
03. maijā, 2022
Voldemārs

Labdien! Man un manai māsai pieder kopīpašums 1/2 domājamā daļa katram trīs zemes vienībās: 1.1.88 meža, 2.3.1 ha zemes un 3.5.9 ha īpašuma, kurš sastāv no zemez 3,8 ha, meža 1,4 ha, dzīvojamās mājas ar 10 palīgēkām. Ar māsu nevaram vienoties par kopīpašuma reālu sadali, jo viņa uzskata, ka māja, palīgēkas, 3,8 ha aramzemes un 1,4 ha meža jāpieder tieši viņai, jo viņa to apdzīvo ar ģimeni jau 26 gadus. Man atļauj paturēt tikai 1,88 ha meža un 3,1 ha purvainās zemes. Es uzskatu šādu sadalīšanu par nesamērīgu pat kadastrālās vērtības ziņā (4:1). Māsa nepiekrīt, reāli sadalot kopīpašumu, izmaksāt man starpību. Es nepiedalījos kopīpašuma uzturēšanā, jo uzskatu: ja māsa apdzīvo, tad viņa arī apsaimnieko. mājā manā rīcībā nav nevienas istabas no četrām, māsa izmanto mežu malkai, dārzus, es tikai maksāju nodokļus par savu domājamo daļu ZG, neesmu guvis nekādus labumus. Tagad māsa grib piedzīt no manis kopīpašuma apsaimniekošanas izdevumus. Vai man jāpļauj zāle, jāgatavo malka, jātīra skurstenis, ja es tur nekad neesmu uzturējies? Vēl jo vairāk, 2021. gada konstatēju, ka māsa iesniegusi LAD beztermiņa, bez datuma pilnvaru no mana vārda un viltojusi manu parakstu, kļūstot par visa īpašuma tiesisko vadītāju un jau apmēram 8 gadus saņem subsīdijas kā mazais lauksaimnieks 500 eiro gadā gan par savu, gan piesavinās manu l/s zemes kopīpašuma daļu. Pati bravurīgi atzinās dokumenta viltojumā. Vai ir pareizi, ka no manas kopīpašuma daļas gūst labumu otrs?

A
atbild:
11. maijā, 2022
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāte
Inga Kudeikina, Dr. iur., asociētā profesore
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Lietot īpašumu abiem kopīpašniekiem ir vienlīdzīgas tiesības. Civillikuma 1069. pants noteic, ka visi kopīpašnieki samērīgi ar katra daļu saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas. Civillikuma 1071. pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Ja par kopīpašuma dalītu lietošanu nevarat vienoties labprātīgi, tad to var darīt tiesas ceļā.

Tāpat nevienu kopīpašnieku nevar piespiedu kārtā piespiest palikt kopīpašumā. Katrs no kopīpašniekiem jebkurā laikā ir tiesīgs prasīt kopīpašuma izbeigšanu. Šādu tiesību paredz Civillikuma 1074. pants. Ja nevarat vienoties par kopīpašuma izbeigšanas veidu, tad par kopīpašuma izbeigšanu ceļama prasība tiesā. Konkrētajā gadījumā tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, var izvēlēties vienu no kopīpašuma izbeigšanas veidiem:

  • piespriest katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
  • atdot visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
  • noteikt lietu vai daļu pārdot;
  • izšķirt jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 248 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas