Civillikuma 693. pantā ir noteikts mantojuma pieņemšanas termiņš, proti:

• mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu: termiņā, ko ieceltam mantiniekam noteicis mantojuma atstājējs testamentā, mantojuma līgumā;
• līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam;
• ja uzaicinājuma nav bijis – gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas iespējamā mantinieka faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Ja tajā laikā, kad aicina mantot, mantojums atrodas iespējamā mantinieka faktiskajā valdījumā vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk un līdz iepriekš norādīto termiņu beigām nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, atzīst, ka viņš to pieņēmis. Bet, ja iespējamais mantinieks, kura faktiskajā valdījumā manta neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, atzīst, ka viņš mantojumu atraidījis.

Ja mantinieki, kas pieņēmuši mantojumu faktiskajā valdījumā, mantošanas iesniegumu iesniedz pēc Civillikumā noteiktā gada termiņa beigām, notārs pēc sava ieskata mantojuma atklāšanos neizsludina.

Tas nozīmē: ja mantojuma lieta vēl nav uzsākta, tad jums ir jāvēršas pie notāra, lai uzsāktu mantojuma lietu.

Savukārt, ja mantojums ir ticis atklāts, bet jūs par to nezinājāt, tad saskaņā ar Civillikuma 667. pantu mantojuma prasību, ar kuru aizsargā mantojuma tiesību, var celt katrs mantinieks, vienalga, vai viņš aicināts pēc likuma, testamenta vai līguma un vai viņš prasa visu mantojumu vai tikai tā daļu.

Mantojuma prasības celšanai Civillikuma 685. pantā ir noteikts 5 gadu noilguma termiņš, skaitot no dienas, kad radušās tiesības šo prasību celt.

Tikai tad, ja nav konstatēta pašas šīs personas vaina nezināšanā par savām tiesībām celt mantojuma prasību, noilguma termiņu aprēķina nevis no dienas, kad radušās tiesības šo prasību celt, bet gan no tās dienas, kad kļuvis zināms par šīm tiesībām (Civillikuma 686. pants).