Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jautājums par starptautisko jurisdikciju sakarā ar mantojamu īpašumu. Es esmu Latvijas un Kanādas pilsone, un man Latvijā pieder zemesgabals, mantots no tēva, kas bija pirmslaulību īpašums. Protams, biju iedomājusies – tāpēc, ka tas ir mantojums, kas iegūts pirms laulības, un zeme ir Latvijā, mans Kanādas vīrs nevarētu uz to pretendēt nekādā veidā. Tomēr, pēc vietējiem laulību šķiršanas likumiem, jebkurš ienākums no pirmslaulību īpašuma, mantojuma, dāvanām u. tml. (t. i., zemes vērtības pieaugums, kas ir bijis visai liels par pēdējiem 15 gadiem) ir ģimenes īpašums un dalāms uz pusēm. Mans Kanādas jurists apgalvo: tā kā šķiršanās tiek kārtota pēc Kanādas likumiem, arī mantas jautājumi tiek kārtoti pēc vietējiem likumiem. Ātri parunājot ar juristu Latvijā, saņēmu padomu, ka jāskatās vietējie, Kanādas, likumi, pat ja zeme ir Latvijā. Jūtos tā, it kā nepārtraukti skrietu sienā, viens sūta pie otra, otrs pie pirmā. Izskatās, ka neviens pat nav īsti kvalificēts atbildēt uz jautājumu, kam tad īsti ir jurisdikcija šajā jautājumā. Zemes placis ir mazs, un vērtība arī, bet ņemšanās nereāla. Ja kāds var ieteikt, es ļoti gribētu saprast, ar kuras puses/valsts likumdošanu šis jautājums ir jārisina. Un, ja tā ir Latvija, varbūt varat ieteikt kādu, kas specializējas šajā jomā. Paldies!
Laulības šķiršanas gadījumā piekritības valsts noteikšanai nozīme ir laulāto patstāvīgajai dzīvesvietai.
Eiropas Savienības dalībvalstu tiesām pārrobežu laulības šķiršanas lietās (arī ar trešo valstu pilsoņiem) jāpiemēro Regula (EK) Nr. 2201/2003 jeb Briseles II bis regula, kas paredz, ka lietas, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, piekrīt izskatīšanai tās dalībvalsts tiesām (3. panta 1. punkts):
a) kuras teritorijā atrodas:
b) kuras valsts piederība ir abiem laulātajiem vai – Apvienotās Karalistes un Īrijas gadījumā – kurā ir abu laulāto “domicils”.
Ja pieteikums par pārrobežu laulības šķiršanu tiek iesniegts Latvijas tiesā (vai gadījumos, ja nepastāv strīds – Latvijas zvērinātam notāram), tad tiesa (vai notārs,) ņem vēra Briseles II bis regulu, lai noteiktu attiecīgās lietas izskatīšanas piekritību Latvijai.
Savukārt Civilprocesa likuma (Latvijas nacionālais tiesību akts, kas regulē civiltiesisko strīdu pakļautību un piekritību) 26. panta pirmā daļa noteic, ka prasību pret fizisko personu ceļu tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.
Bet atbilstoši Civilprocesa likuma 28. panta astotajai daļai un 234. pantam gadījumos, ja laulība ir jāšķir ar personu, kura dzīvo ārvalstīs, prasību var celt pēc prasītājs deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tāds nav, – pēc prasītāja dzīvesvietas.
Tas nozīmē, ka Civilprocesa likums neparedz iespēju šķirt laulību Latvijā, ja nevienam no laulātajiem dzīvesvieta nav Latvijā.
Līdz ar to, ja jūs vai jūsu laulātais neatbilstat kādam no iepriekš minētajiem nosacījumiem, jo, piemēram, jūsu abu patstāvīgā dzīvesvieta ir Kanāda, tad laulības šķiršanai būtu jābūt piekritīgai Kanādas jurisdikcijai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
