Tuvojoties vasaras sezonai, man un, esmu pārliecināts, arī daudziem privātīpašuma īpašniekiem ir aktuāls temats: pilsētas teritorijā, privātīpašumā, vēlos sarīkot dārzā ģimenes svinības. Laika apstākļi diemžēl ir ļoti mainīgi, tādēļ vēlos novietot saliekamu telti vai varbūt, lai nodrošinātos pret vēja brāzmām, rūpnieciski izgatavotu, saskrūvējamu un izjaucamu vieglas konstrukcijas (kopējais svars ar iepakojumu 160 kg) metāla bezpamatu nojumi ar polikarbonāta jumta segumu (tikai jumta segums, bez ārsienām), labas gaismas caurlaidības, kuras platība ir mazāka par 20 m2 uz pasākuma norises laiku, sezonāli. Vai pēc Ministru kabineta noteikumiem, likumdošanas ir juridiski pamatoti šādas telts novietošanu, uzstādīšanu jāsaskaņo ar būvvaldi, kaimiņiem? Kurš MK noteikumu punkts, apakšpunktskonkrēti attiektos uz šo manu jautājumu, ja nepieciešama saskaņošana ar visiem iepriekšminētajiem? Un otrs jautājums: vai rūpnieciski ražotu saliekamu, izjaucamu, pārvietojamu telti – nojumi tikai ar polikarbonāta jumtu vai citu viegla jumta segumu, atkārtošos, bez pamatu uzstādīšanas, ir juridisks pamats uzskatīt par 1. grupas ēku: mazēku? Kad šī saliekamā konstrukcija juridiski pēc likumdošanas tiek uzskatīta par 1. grupas ēku? Kurš MK noteikumu punkts, apakšpunkts konkrēti attiektos arī uz šo manu jautājumu?
Šajā gadījumā runa ir par sezonas ēkām – vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku. Sezonas ēkas (neatkarīgi no būves grupas) ārpus publiskās ārtelpas, t. i., kā noprotams, savos privātmāju pagalmos var izvietot bez būvniecības dokumentācijas. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.3 punkts.
Tas, ka nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un tā nav jāskaņo būvvaldi, neatbrīvo no citu normatīvo aktu ievērošanas. Piemēram, Civillikumā noteikts ēku attālums no zemesgabalu robežas, Aizsargjoslu likums regulē attālumu no ūdenstilpnēm u. c.
Nojumes novietošanas attālums no kaimiņa robežas ir atkarīgs no katras pašvaldības teritorijas plānojuma. Katra pašvaldība ir izstrādājusi teritorijas plānojumu, kas ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, arī funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi.
Saskaņā ar Ministru kabinetu noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumu pirmās grupas ēkas ir:
Jāpaskaidro, ka mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.
Lai iegūtu precīzu informāciju par nojumes izvietošanu, iesaku vērsties vietējā pašvaldībā vai būvvaldē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!