Maksātnespējas process ir paredzēts labticīgām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem.

Lai veiksmīgi uzsāktu fiziskās personas maksātnespējas procesu, personai ir jāatbilst visām maksātnespējas procesa pazīmēm un priekšnoteikumiem, kas ir noteikti Maksātnespējas likuma 129. pantā un paredz, ka:

1) personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 eiro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro;

3) personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un parādnieka laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja tā pārsniedz 5000 eiro;

4) fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā (1000 eiro)  Maksātnespējas dienesta speciāli izveidotā kontā.

Savukārt Maksātnespējas procesa likuma 130. pants nosaka ierobežojumus fiziskās personas maksātnespējas procesa ierobežojumus, kas paredz, ka maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai:

1) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;

2) kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā;

3) kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;

4) pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas;

5) kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības;

6) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir tikusi atbrīvota no parādsaistībām Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā neatkarīgi no tā, vai atbrīvošana no parādsaistībām vēlāk ir atcelta.

To, vai persona atbilst visām nepieciešamajām pazīmēm un priekšnosacījumiem, kā arī vai pastāv likumā noteiktie ierobežojumi, izvērtēs tiesa, lemjot gan par maksātnespējas procesa uzsākšanu, gan pārtraukšanu.

Kā redzams no Maksātnespējas likuma teksta, tieša atsauce uz azartspēļu spēlēšanu nav, bet jāņem vērā, ka maksātnespējas process var arī tikt izbeigts, proti, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 11. jūnija lēmumā lietā Nr. C32189017 atzīts, ka, apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130. pantā ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai veiksmīgas saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām. [1]

Maksātnespējas administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka pēdējos triju gadu darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, un parādniekam ir pienākums sniegt maksātnespējas administratoram nepieciešamo informāciju.

Savukārt saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai pārtrauc (153. pants), ja:

• parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;
• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;
• parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Piemēram, Jelgavas tiesa lietā, kur parādnieks norādījis, ka vienīgie ienākumi ir no azartspēlēm, secināja, ka parādnieks nesniedz informāciju un gūst ienākumus, kas netiek uzrādīti kreditoriem, jo ir nepieciešami naudas līdzekļi, lai spēlētu azartspēles.[2]

Līdz ar to maksātnespējas procesa ietveros tiek pārbaudīts, vai parādnieka maksātnespējas cēloņi ir objektīvi pamatoti vai arī parādnieks pats ir sevi novedis līdz šādam stāvoklim, un azartspēļu spēlēšanai var būt nozīme šajā gadījumā

[1] https://lvportals.lv/skaidrojumi/328483-fiziskas-personas-maksatnespejas-process-piecas-biezak-pielautas-kludas-2021

[2] Jelgavas tiesas 2016.gada 14.septembra nolēmums lietā Nr. C15169016