E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25856
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis
2
2

Kāda ir piespiedu zemes nomas maksa

J
jautā:
21. martā, 2022
Dina

Dzīvojam Rīgā, vienā no mājām ar piespiedu zemes nomas maksu. Līdz 2021. gada 31. decembrim zemes nomas maksa bija 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības plus PVN. No 2022. gada rēķinos nekas nav mainījies, maksa ir tieši tāda pati. Vai iznomātājs var izrakstīt rēķinus par 6% gadā, ja ir noslēgts šāds līgums pirms 2022. gada, ja no 2022. gada likums paredz maksu 4% apmērā no kadastrālās vērtības? Pie kādas institūcijas vērsties, ja tiek nepareizi izrakstīti rēķini un iznomātās zemes neko nemaina? Vai iznomātājs var piestādīt rēķinus ar PVN, ja PVN likums paredz atcelt PVN piespiedu zemes nomai no 2022. gada 1. janvāra? Pie kādas institūcijas vērsties, kas varētu palīdzēt risināt šo jautājumus? 2021. gada 30. jūlijā tika sasaukta sapulce dzīvokļu īpašniekiem, un sapulcē tika lemts par apsaimniekošanas maksas u. c. maksu paaugstināšanu no 2021. gada 1. augusta. Vai tas ir saskaņā ar likumu: vienas dienas laikā var sasaukt sapulci un nākamajā dienā jau paaugstināt maksu? Pie kādas institūcijas vērsties, kas varētu palīdzēt risināt šos jautājumus? Minētajā sapulcē tika lemts par maksas paaugstināšanu remontu uzkrājumu fondam. Diemžēl remontdarbi tika uzsākti, bet netika pabeigti. Vai ir kādas tiesības dzīvokļu īpašniekiem nemaksāt uzkrājumu fondā? Attiecīgajā dzīvojamā mājā lielākā daļa dzīvokļu pieder vienam īpašniekam, kas nozīmē, ka pārējo dzīvokļu vēlmes un lēmumi vērā tikti netiek, jo ir mazākuma balsis. Visu nosaka viens īpašnieks, kam pieder vairākums dzīvokļu. Kas aizstāv mazākuma dzīvokļa īpašnieku intereses, pie kā vērsties?

A
atbild:
23. martā, 2022
Inese Helmane
LV portāls

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 42. pants nosaka: ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šī likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes un būves īpašnieka savstarpējo tiesisko attiecību saturu jau nosaka vienošanās vai tiesas nolēmums, likuma 38., 39., 40. un 41. pantu šādām attiecībām piemēro ar 2023. gada 1. janvāri. Vienošanās vai tiesas nolēmumā noteiktā nomas maksa nav spēkā ar 2023. gada 1. janvāri.

Saskaņā ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (52. panta pirmās daļas 26. punkts) no 2022. gada 1. janvāra nedz maksa par likumiskās zemes lietošanas tiesībām piespiedu dalītā īpašumā, nedz nomas maksa piespiedu nomā netiek aplikta ar PVN, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Tas attiecas arī uz piespiedu nomas maksu, ko līdz šim noteica vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām. Savukārt parastā zemes noma – arī gadījumos, kad zemes īpašnieks brīvprātīgi noslēdz zemes nomas līgumu ar citu personu, – joprojām ir apliekama ar PVN.

Šajā jautājumā jums ar visiem dokumentiem ieteiktu vērsties pie kvalificēta jurista, lai vienotos par optimālu situācijas risinājumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 19. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

Ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemtais lēmums patērētāja ieskatā nav likumīgs, tad viņš ir tiesīgs vērsties tiesā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturto daļu tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas, skaidrots Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā.

Dzīvokļu īpašnieku kopība var lemt par maksas paaugstināšanu uzkrājumu fondam. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantam dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta otrā daļa nosaka: ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir 50 procenti balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm. Lai aizstāvētu mazākuma dzīvokļa īpašnieku intereses, ir iespēja vērsties tiesā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 134 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU