Tēvs novēlēja māju man, bet ar dāvinājuma līgumu. Līgumā minēts, ka bez viņa rakstiskas piekrišanas nevar atsavināt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Bet nav minēts, ka nevar ieķīlāt šo te nekustamo īpašumu. Vai arī ieķīlāšana skaitās pie apgrūtinājumiem, kurus nevaru veikt bez viņa piekrišanas? Vai tomēr varu ieķīlat īpašumu bez viņa rakstiskas piekrišanas? Jo pie ķīlas tiesībām nekas nav minēts, nav ierakstu zemesgrāmatā.
Civillikuma 1294. pants noteic, ka par ķīlas tiesības priekšmetu var būt visas lietas, kuras atsavināt nav noteikti aizliegts, ne vien jau pastāvošas lietas, bet arī nākamās lietas, kā ķermeniskas (kustamas vai nekustamas), tā arī bezķermeniskas.
Civillikuma 1304. pants paredz, ka ķīlas tiesību var nodibināt ar līgumu, testamentu vai tiesas ceļā, savukārt 1305. pantā noteikts, ka ar līgumu vai testamentu nevar ieķīlāt lietu, ko aizliegts atsavināt.
Atbilstoši Civillikuma 1278. panta noteikumiem ķīlas tiesības ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt samaksu.
Ar ķīlas līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā tiek nodibināta hipotēka (nekustamas lietas ieķīlājums), kas atbilstoši Civillikuma 1367. panta noteikumiem pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā dod kreditoram lietu tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.
Tas nozīmē, ka, pastāvot aizliegumam bez dāvinātāja rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, jums nav arī tiesību nekustamo īpašumu ieķīlāt bez dāvinātāja piekrišanas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!