Civilprocesa likuma 250.⁵⁸ panta divpadsmitā daļa nosaka: ja lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu. Šajā gadījumā tiesāšanās izdevumi netiek atlīdzināti.

Līdz ar to gan iespējamais prasītājs, gan iespējamais atbildētājs ir tiesīgs iesniegt pamatotu pieteikumu tiesā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu. Pieteikumā ir jāapraksta un jāpamato, kādi apstākļi, kas iepriekš bijuši par pamatu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu piemērošanai, šobrīd ir mainījušies vai zuduši, kāpēc šobrīd pagaidu aizsardzība pret vardarbību vairs nav aktuāla un nepieciešama, vēlams pievienot savā rīcībā esošus pierādījumus, kas to pamato.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.⁶⁰ panta otro daļu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības. Un saskaņā ar šā panta trešo daļu šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti: pieteikuma iesniedzēji, par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (to nosaka Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 15. punkts).

Civilprocesa likuma 250.⁶⁰ panta ceturtā daļa noteic, ka lēmums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.