Administratīvā pārkāpuma procesā iestādes pieņemto gala lēmumu, kas ir stājies spēkā, lūgt tiesai pārskatīt (jeb vērsties tiesā ar pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu) var tikai gadījumā, ja ir konstatējami kādi jaunatklāti apstākļi, kas nebija zināmi lēmuma pieņemšanas laikā.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 248. pantam par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami šādi apstākļi:

1) apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi iestādei vai tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka administratīvi sodītā persona nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu;

2) ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kas bijuši par pamatu prettiesiska tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pieņemšanai;

3) ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatētas iestādes, tiesas vai prokurora darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai lēmums;

4) tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu tam, lai šajā administratīvā pārkāpuma lietā taisītu attiecīgu lēmumu vai spriedumu;

5) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīvajiem aktiem;

6) administratīvā pārkāpuma lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai.