Atbildi sniedz Tieslietu ministrijas pārstāve: Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā, parkā, skvērā, alejā vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā.

Vēršam uzmanību uz to, ka minētais noziegums tiešā veidā apdraud mežsaimniecības intereses, kas saistāmas ar aizsargājamu dabas teritoriju ilglaicīgu saglabāšanu, un tikai netiešā veidā apdraud arī īpašumtiesības.

Tādēļ šāds noziedzīgs nodarījums ir ietverts Krimināllikuma XI nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi”, nevis Krimināllikuma XVIII nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu”. 

Papildus vēršam uzmanību uz to, Krimināllikuma 109.pantā nodarījuma priekšmets ir augošs koks. Savvaļā augošs koks ir piederīgs pie nekustamā īpašuma, tāpēc koks, kas vēl nav nozāģēts, nav atzīstams par kokmateriālu, t. i., kustamu mantu.

Gadījumā ja no cirsmas tiktu nozagti iepriekš sagatavoti kokmateriāli, tad - jā, šāds noziegums būtu atzīstams par svešas kustamas mantas nolaupīšanu (zādzību) saskaņā ar Krimināllikuma 175.pantu.

Attiecībā uz zādzību lielā apmērā ir nepieciešams skatīt likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu, saskaņā ar kuru atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tajā brīdī Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.