Darba likuma normas atsevišķi neregulē jautājumu, kā nosakāma darba samaksa trešo valstu pilsoņiem.

Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 5. punktā ir noteikts, ka ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot  un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekam nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”.

Atbilstoši Darba likumam darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, kā arī pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros (Darba likuma 51. panta pirmā daļa, 52. pants). Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu (Darba likuma 51. panta otrā daļa). Saskaņā ar Darba likuma 28. panta otro daļu ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Ņemot vērā minēto, darbiniekam ir nodrošināms darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa.

Saskaņā ar Darba likuma 40. panta pirmās daļas 6. punktu darba līgumā jānorāda darba samaksas apmērs. Nolīgtā darba samaksa var būt gan kā mēnešalga, gan kā stundas tarifa likme.

Savukārt Darba likuma 137. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Darbiniekam darba samaksa aprēķināma un izmaksājama, ņemot vērā faktiski nostrādāto darba laiku (uzskaitītās stundas kopumā, virsstundas, darbu nakts laikā, svētku dienās nostrādātās stundas) un darba līgumā nolīgto darba samaksu.

Atbilstoši Darba likuma 67. panta pirmajai daļai darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šī panta otrajā daļā ir noteikts, ka darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par nakts darbu.

Saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šī panta otrajā daļā noteikts, ka darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

Līdz ar to, ja darbiniekam ir nolīgta stundas tarifa likme vai mēnešalga, piemaksa par nakts darbu, darbu svētku dienās un virsstundām aprēķināma, ievērojot Darba likuma 67. panta pirmajā daļā un 68. panta pirmajā daļā noteikto kārtību.

Lai darbiniekam, kuram nolīgta mēnešalga, varētu aprēķināt stundas vai dienas algas likmi ir jāpiemēro Darba likuma 75.³ pantā ietvertais regulējums. Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, t. i., vispirms ir jāsaskaita darbiniekam nolīgtā konkrētā kalendārā gada 12 mēnešu darba laika stundu kopsumma un tad tā jāizdala ar 12. Tādējādi tiek iegūts vidējais darba stundu skaits mēnesī. Tad darbinieka mēneša alga ir jāizdala ar šo vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Jebkurā gadījumā darba devējam ir pienākums izpildīt vīzā vai uzturēšanās atļaujā noteiktos nodarbināšanas noteikumus un MK noteikumos Nr. 225 ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru.

Papildus jautājumā par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru nodrošināšanas kārtību ieteicams vērsties pēc piekritības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.