Saskaņā ar Civillikuma 705. pantu ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām pāriet arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

Atbilstoši Civillikuma 707. pantam mantojuma atstājēja kreditoriem ar saviem prasījumiem jāvēršas pie mantinieka, kuram, ja nepietiek no mantojuma, parādi jāsamaksā no paša mantas, bet citādā ziņā, šos parādus samaksājot, jāievēro mantojuma atstājēja noteikumi.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civillikuma 708. pantu no 707. pantā uzliktā pienākuma – atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu – mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t. i., likumā noteiktajā laikā sastāda visa mantojuma inventāru.

Civillikuma 693. pantā ir noteikti mantojuma pieņemšanas termiņi.

Ikvienam kreditoram (tai skaitā pašvaldībai, piemēram, ja īpašumam ir nekustamā īpašuma parāds) ir tiesības vērsties pie zvērināta notāra un lūgt sākt mantojuma lietu. Ja mantinieki nepiesakās, zvērināts notārs pieņem lēmumu par mantojuma lietas izbeigšanu, uzskaitot kreditorus, kas atbilstoši Civillikumam pieteikuši savas kreditora prasības. Zvērināts notārs notariālā akta izrakstu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš uz saņemtā akta izraksta pamata uzsāk lietu par bezmantinieku mantu.

Ja mantinieki nav pieteikušies mantojumam vai ir atraidījuši mantojumu, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu, konstatējot, ka manta atzīstama par bezmantinieka mantu. Saskaņā ar Civillikuma 416. pantu tā pieder valstij.

Teorētiski nekustamais īpašums varētu nonākt izsolē, bet jānorāda, ka bezmantinieka mantai valsts patur pirmtiesības uz īpašumu, – ja valsts vai pašvaldība piesakās uz bezmantinieka īpašumu, izsolē nekustamais īpašums nenonāk. Nekustamā īpašuma tiesu izpildītāju izsoles tiek rīkotas elektroniskajā izsoļu tīmekļvietnē.