Civillikuma 1779. pants paredz, ka ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Vispārīgais princips, kas ietverts Civillikuma 1895. pantā noteic, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto 10 gadu laikā.

Atbilstoši Civillikuma 1896. pantam noilguma termiņš skaitāms no prasījuma tiesības nodibināšanās brīža un nav izšķirošas nozīmes tam, vai prasījuma tiesība izriet no saistībām, noziedzīga nodarījuma vai jaukta pamatojuma.

Noilgums var tikt pārtraukts, un termiņš tādā gadījumā sāk tecēt no jauna, ja parādnieks saņem atgādinājumu, tiek celta prasība tiesā, kā arī ja pats parādnieks atzīst parādu un to atmaksā noilguma tecēšanas laikā.