Ministru kabineta iekārtas likumā (likumi.lv) ir noteikta Ministru kabineta darbība kārtība, pienākumi, atbildība.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” ir noteikti “Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidi, saskaņošanas, iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtība, kā arī Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtība”. Turpat 189. pantā ir noteikts: “Ministru kabineta sēdē atbalstītos (pieņemtos) Saeimas lēmumprojektus, likumprojektus, noteikumus, ieteikumus, instrukcijas, Latvijas Republikas tiesā iesniedzamos Ministru kabineta dokumentus, Ministru kabineta vēstules paraksta, izmantojot drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Ministru kabineta sēdē atbalstītos (pieņemtos) Ministru kabineta rīkojumus Ministru kabineta loceklis paraksta ar sistēmas rīku, bet Ministru prezidents ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.”

Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas vai ieteikumus izsludina, tos publicējot oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (atbilstoši “Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma” 7. pantam).

Tālāk atbilde par ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Publiski pieejamajā izglītojošajā portālā E-uropean Justice tiek skaidrots, ka:

Ārējie normatīvie akti regulē tiesiskās attiecības publisko tiesību subjektu un privātpersonu vai citu tiesību subjektu starpā. Ārējo normatīvo aktu veidi un to juridiskā spēka hierarhija:

• Latvijas Republikas Satversme (konstitūcija);
• citi likumi;
• Ministru kabineta noteikumi;
• Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumi (Latvijas tiesību sistēmā šiem noteikumiem ir tāds pats juridiskais spēks kā Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem);
• Pašvaldību saistošie noteikumi.

Iekšējo normatīvo aktu veidi:

• nolikums, reglaments – nosaka iestādes, iestādes izveidotās koleģiālās institūcijas vai struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju;
• ieteikumi – nosaka normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanas kārtību, paredzot vienādu rīcību vienveidīgos gadījumos. Atsevišķos gadījumos ieteikumus var nepiemērot, ja tam ir pietiekams pamatojums;
• instrukcija – nosaka ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu;
• iekšējie noteikumi - nosaka pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, uzvedības noteikumus, darba aizsardzību iestādē, kā arī citus jautājumus, kas attiecas uz iestādes darbību.

Latvijā tiesību akts ar augstāko juridisko spēku ir Latvijas Republikas Satversme, pēc tam seko starptautiskās tiesību normas, pēc tam likumi, pēc tam Ministru kabineta noteikumi, pēc tam pašvaldību saistošie noteikumi. Turklāt zemākā spēka normatīvajiem aktiem stingri jāatbilst augstākā spēka aktiem.” Vairāk par to lasiet šeit.

Ar aktuālajiem tiesību aktiem, nozares ministriju dokumentiem katram ir iespēja iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP) šeit. Portālā ir pieejama informācija par tiesību aktu veidiem un to izstrādes īpatnībām: “Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata”.

Atbilstoši “Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma” 8. pantam “Tiesību aktu izsludināšana un publicēšana ārkārtējos gadījumos: ārkārtējos gadījumos Valsts prezidents vai attiecīgi Saeimas priekšsēdētājs ir tiesīgs izsludināt likumu, nolasot to sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī vai, ja tas nav pieejams, tad pēc izsludinātāja izvēles citā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Šādā veidā izsludinātu likumu nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā, norādot, kādā veidā un kad likums izsludināts.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ārkārtējos gadījumos var darīt zināmus Valsts prezidenta tiesību aktus, Saeimas lēmumus, kā arī Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību aktus”.

Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas ir spēkā Latvijas Republikā jau kopš 10.04.2013, 4. pantā ir noteikts, ka “ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus”.

Tieši par Ministra kabineta rīkojumu ārkārtējas situācijas laikā ir izveidots skaidrojums, iesakām jums ar to iepazīties šeit.