Gūstot ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas, var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja uz darījumu neattiecas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētās nodokļa atbrīvojuma situācijas. Nodoklis ir 20 procenti jeb piektā daļa no ienākuma, ko nosaka, no šī īpašuma pārdošanas cenas atņemot tā iegādes un ieguldījumu vērtību.

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁷ panta (Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas) normām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ja ir izpildīti visi šajā pantā ietvertie nosacījumi attiecībā uz
lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircēju un pārdevēju. Panta trešajā daļā noteikts, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti šādi abi nosacījumi:

• īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
• vismaz vienā gadā no pēdējiem trim gadiem vairāk nekā pusi no lauksaimniecības zemes pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem (bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā) veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī lauksaimniecības zemes pircējs saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.

Pašlaik spēkā esošais iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums paredz, ka:

• atbrīvojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākumam var piemērot tikai tad, ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves;
• ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves, bet to veido arī mežs vai cita zeme, atbrīvojumu piemēro proporcionāli tai zemes platības daļai, kas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Likumā šajā pantā ir veikti grozījumi (tie stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī), ceturtajā un piektajā daļā nosakot:

1. Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecībā izmantojama zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai, vai (ja maksātāja rīcībā nav sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējuma) proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme.
2. Ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido zeme, kuras sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, un ēkas vai būves, tad šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai.

Papildus – likuma pārejas noteikumu 180.punktā ir paredzēta jauno normu piemērošana ar atpakaļejošu datumu: Grozījumi šā likuma 11.⁷ panta ceturtajā un piektajā daļā, kas paredz atbrīvot no aplikšanas ar nodokli ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, ir attiecināmi uz darījumiem, kas uzsākti, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, un piemērojami, ja nodokļa maksātājam ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, ne vecāks par 12 mēnešiem no dienas, kad noslēgts atsavināšanas līgums.

Lai individuālā darījumā jau pirms tā veikšanas precīzi zinātu likuma piemērošanas nosacījumus un līdz ar to tiesības uz nodokļa iespējamo atbrīvojumu, jums ir jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā, jo nodokļus piemēro VID.