Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmajā un trešajā daļā noteikto tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir personām, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā un kuru bērni pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Savukārt gadījumos, kad bērna vecāki dzīvo un/vai strādā dažādās Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs, ģimenes pabalsti tiek nodrošināti, ievērojot šādus prioritātes noteikumus:

1) ja nodarbināts ir viens no vecākiem, tad atbildīga par pabalstu izmaksu pilnā apmērā ir šī vecāka nodarbinātības valsts. Savukārt, ja nodarbināti ir abi bērna vecāki, tad ģimenes pabalstus pilnā apmērā izmaksā tā vecāka nodarbinātības valsts, kurā dzīvo bērns. Abos šajos gadījumos otra vecāka dzīvesvietas vai nodarbinātības valsts veic abu valstu ģimenes pabalstu apmēru salīdzināšanu un starpības gadījumā nodrošina tās izmaksu.

2) ja dalībvalstīs mēneša laikā mainās kompetence piešķirt ģimenes pabalstus, iestāde, kura izmaksāja ģimenes pabalstus atbilstoši tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem pabalsti piešķirti mēneša sākumā, veic šo pabalstu izmaksu līdz noteiktā mēneša beigām. Ar nākamā mēneša pirmo datumu ģimenes pabalstu izmaksu uzsāk cita dalībvalsts.

Tātad, ja māmiņa ir nestrādājoša Latvijā un dzīvos ar bērnu pie tēva Vācijā, Vācija būs atbildīga par ģimenes pabalstu nodrošināšanu šai ģimenei. Ja māmiņa Latvijā ir strādājoša, bet ar bērnu dzīvos Vācijā pie tēva, primāri atbildīgā valsts būs Vācija, bet, ja salīdzinot pabalstu apmērus, izrādīsies, ka Latvijas ģimenes pabalstu apmērs ir lielāks, Latvija piemaksās ģimenei starpību. Savukārt, kad māmiņa ar bērnu atgriezīsies Latvijā, Latvija maksās ģimenes pabalstus pilnā apmērā, bet Vācija piemaksās starpību, ja Vācijas ģimenes pabalstu apmērs būs lielāks.