Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 55. pantu persona, kura īsteno aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 54. panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu. Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj tiesas sastāvs. Ja noraidījums izmeklēšanas tiesnesim tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj izmeklēšanas tiesnesis.

Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē: mutvārdos, to ierakstot sēdes protokolā.

Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

Kā norādīts Kriminālprocesa likuma komentāru A daļā, noraidījuma pieteikšana ir reakcija uz interešu konfliktu vai citu noraidījuma pamatu (eksperta vai revidenta nepietiekamu profesionālo sagatavotību), ja pati procesu veicošā amatpersona vai to uzraugošā/kontrolējošā amatpersona nav uz šiem apstākļiem reaģējusi.

Noraidījuma pieteikšanas forma pirmstiesas procesā un lietas izskatīšanas tiesā laikā, kamēr nav uzsākta iztiesāšana, ir rakstveida. Kaut minētajā KPL pantā tas tieši nav minēts, no citām KPL normām izriet, ka šāda forma ir arī tad, ja lieta tiek izskatīta rakstveidā. Savukārt tiesas sēdē noraidījums piesakāms mutvārdos, un tas tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā.[1]

[1] Strada-Rozenberga, K. Noraidījuma pieteikšana. Kriminālprocesa likuma komentāri: A daļa. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2019, 188.–189. lpp.