Sociālās apdrošināšanas maksājumus (maternitātes pabalstu un vecāku pabalstu) maksā sociāli apdrošinātai personai – darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai, kura ir veikusi 31,07% iemaksas. Pilnā iemaksu likme, ko pašnodarbinātais maksā vismaz no 500 eiro mēnesī, ietver apdrošināšanu maternitātei un vecāku apdrošināšanu.

Ja darba ņēmējas statusa vai pašnodarbinātā samaksāto iemaksu nebūs, tad arī tiesību uz maternitātes un pēc tam sekojošo vecāku pabalstu nebūs.

Lai būtu tiesības saņemt maternitātes pabalstu, personai ir jābūt sociāli apdrošinātai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, tātad jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātai apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. Maternitātes pabalstam tā būs diena, ar kuru sākas grūtniecības atvaļinājums un ir izsniegta darba nespējas lapa B.

Nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu, tiek vērtēts, vai pašnodarbinātais faktiski ir veicis obligātās iemaksas tajā kalendāra gada ceturksnī, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai arī iepriekšējā ceturksnī pirms ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Tiesībām uz pabalstiem ir noteikts kvalifikācijas periods. Sociālajām iemaksām maternitātes un vecāku apdrošināšanai jābūt veiktām:

• ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (grūtniecības atvaļinājuma pirmā diena, no kuras tiek izsniegta darbnespējas lapa B), vai
• ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Savukārt, ja sievietei ir piešķirts maternitātes pabalsts, tad viņai ir tiesības arī uz vecāku pabalstu.

Tiesību normas arī paredz: ja sievietei, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nedrīkst būt mazāks par vecāku pabalstu, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu.