E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24501
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Mājoklis
1
11
1
11

Parāds par komunālajiem pakalpojumiem

J
jautā:
19. oktobrī, 2021
Anita

Labdien! Vēlējos uzzināt, no kādiem līdzekļiem ir sedzams parāds apsaimniekotājam (komunālie pakalpojumi), kas radies 3 gadu laikā, kopš viena no daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieka nāves? Dzīvokļa īpašnieks miris 2018. gadā. Visu šo laiku attiecīgajam dzīvoklim krājās parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Mantinieki nav pieteikušies. Dzīvoklis šī gada vasarā pārdots izsolē, bet parāds oktobrī ir pieaudzis. Kādas saistības ir jaunajam īpašniekam, kurš iegādājies dzīvokli izsolē, un kas notiek ar šī dzīvokļa parādu? Pēc pieejamās informācijas hipotekārā kredīta vai citas kredītsaistības šim īpašumam nav bijušas. Vai likumā nav paredzēts, ka no izsolē iegūtās naudas tiek segts parāds par pakalpojumiem, kuri ir izveidojušies kopš īpašnieka nāves? Kā šajā situācijā rīkoties citiem dzīvokļu īpašniekiem, lai šis parāds netiktu segts no kopējā mājas uzkrājuma? Kāpēc apsaimniekotājs turpina aprēķināt un veidot parādu īpašumam, kura īpašnieks ir miris un kurā neviens nedzīvo, ja par šādu faktu pārvaldnieks tiek informēts? Ja tiek paredzēts, ka parādu sedz no izsolē iegūtajiem līdzekļiem, kā noskaidrot, kur vērsties un kam ir tiesības vērsties ar prasību, lai tiktu segts parāds?

A
atbild:
03. novembrī, 2021
Toms Vilnis
zvērināta advokāta palīgs

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem (2. punkts), saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu; 3. punkts), un nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes (5. punkts).

Saistības var rasties tikai starp personām (tiesību subjektiem). Dzīvoklis nav tiesību subjekts, proti, tas nevar uzņemties saistības vai būt kādam parādā. Tātad, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda iepriekš minētos pienākumus un tā rezultātā rodas parāds, šīs saistības ir starp dzīvokļa īpašnieku un attiecīgā darījuma (līguma) otru pusi. Vienkāršoti izsakoties, parāds, kas saistīts ar dzīvokļa lietošanu, nav piesaistīts dzīvoklim, bet gan tā īpašniekam.

Attiecīgi dzīvokļa jaunais īpašnieks par iepriekšējā īpašnieka saistībām neatbild, ja vien puses nav par to vienojušās dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā. Ja dzīvoklis ir pārdots izsolē, tad saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta otro daļu pienākums norēķināties par šā panta pirmās daļas 2., 3. un 5. punktā norādītajiem maksājumiem (skat. iepriekš minēto) attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.

Tātad dzīvokļa jaunais īpašnieks neatbild par parādiem, kas radušies līdz brīdim, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Par šādiem parādiem atbild dzīvokļa iepriekšējais īpašnieks. Ja dzīvokļa īpašnieks ir miris, tad parādi un arī citas saistības pārņem mantinieki (Civillikuma 701. un 705. pants). Konkrētajā gadījumā mantinieki nav pieteikušies, bet dzīvoklis ir pārdots izsolē. Līdz ar to secināms, ka dzīvokļa iepriekšējam īpašniekam bija parādi, kuru dēļ dzīvoklis tika pārdots izsolē. Tas, ka dzīvoklis tika pārdots izsolē, vēl nenozīmē, ka visu kreditoru, tajā skaitā apsaimniekotāja (pārvaldnieka) un komunālo pakalpojumu sniedzēja, prasījumi ir apmierināti. Iespējams, izsolē pārdotā dzīvokļa vērtība nebija pietiekama, lai nosegtu visus parādus.

Ja pārvaldnieks vai komunālo pakalpojumu sniedzējs izsoles rezultātā neguva savu prasījumu pilnīgu apmierinājumu, tad praksē nereti pārvaldnieks vai pakalpojumu sniedzējs mēģina prasīt starpību no pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem (dzīvokļu īpašnieku kopības). Augstākā tiesa ir atzinusi, ka dzīvokļu īpašnieku kopība neatbild par komunālo pakalpojumu maksas parādiem, ja pakalpojumi izmantoti dzīvokļu īpašnieku individuālajam patēriņam (skat. 22.04.2021. spriedumu lietā Nr. SKC-5/2021). Līdz ar to pārvaldnieks vai pakalpojumu sniedzējs no pārējo dzīvokļu īpašniekiem teorētiski varētu prasīt to parāda daļu, kas attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām (piemēram, dzīvojamās mājas sanitārajai apkopei vai koplietošanā esošā zemesgabala apūdeņošanai).

Attiecībā uz šāda parāda segšanu no dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda Augstākā tiesa ir norādījusi, ka dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda līdzekļi ir dzīvokļu īpašnieku kopības mantā ietilpstoši finanšu līdzekļi, ar kuriem dzīvojamās mājas pārvaldnieks var rīkoties, tikai ievērojot kopības lēmumus un piešķirto pilnvarojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus (skat. 05.05.2020. spriedums lietā Nr. SKC-172/2020). Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta sestās daļas 2. punktu dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u. tml.).

Ievērojot minēto, Jūsu gadījumā, visticamāk, pārvaldniekam vai komunālo pakalpojumu sniedzējam nav tiesību piedzīt dzīvokļa bijušā īpašnieka parādu ne no jaunā īpašnieka, ne no pārējo dzīvokļu īpašniekiem (dzīvokļu īpašnieku kopības), ne to ieturēt no dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda, ja vien šāds parāds neattiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām. Vienīgais veids, kā šādu parādu atgūt, ir no dzīvokļa bijušā īpašnieka mantas, ja tāda vēl ir. Ja mantas vairs nav, tad, būtībā, parāds ir neatgūstams.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka iepriekš minētā atbilde ir sagatavota, pamatojoties tikai uz jautājumā sniegto informāciju. Praksē var būs dažādas vienošanās un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, kas likumā noteikto kārtību pieļaujamības robežās var grozīt. Tāpat būtu jāredz, par kādiem komunālajiem pakalpojumiem ir izrakstīti rēķini. Kā tika minēts iepriekš, parādus, kas attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām, teorētiski var piedzīt no dzīvokļu īpašnieku kopības.

Līdz ar to aicinu vērsties pie jurista, kurš Jūsu situācijai palīdzēs atrast atbilstošu risinājumu. Visticamāk, ka konkrētā situācija risināma, nosūtot pārvaldniekam vēstuli, kurā pamatoti argumenti, kādēļ konkrētais parāds nav piedzenams no pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, un, sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulci, kurā izrunāt tālākās darbības un pieņemt nepieciešamos lēmumus.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU