E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24344
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Mājoklis
1
4
1
4

Dzīvokļu īpašnieku balsojums

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
29. septembrī, 2021
Valērijs Ņikuļins

Lūdzu ekspertus atbildēt uz diviem jautājumiem. 1. jautājums. Namu pārvaldīšanas uzņēmums (NPU) vēlas veikt mājas iedzīvotāju aptauju, lai saņemtu piekrišanu renovācijas darbiem. NPU plāno to darīt, a) izplatot anketas, b) saņemot piekrišanu pa e-pastu un c) pa tālruni. Vai pēdējās divas aptaujas metodes ir likumīgas: e-pasts un tālrunis? Kā var pārbaudīt balsojuma pareizību šajos gadījumos? 2. jautājums. Namu pārvaldīšanas uzņēmums parāda tikai dzīvokļu īpašnieku aptaujas vispārējos rezultātus. Piemēram: 32 – “par”; 28 – “pret”. NPU tiek lūgts parādīt dzīvokļu numuru sarakstu un balsošanas rezultātus (pluss vai mīnuss). Piemēram: 1. dz. - + (pluss); 2. dz. - - (mīnuss); 3. dz. - - (mīnuss); 4. dz. - + (pluss); 5. dz. - + (pluss) utt. NPU atsaucas uz likumu par personas datu aizsardzību un nevēlas sniegt šādu informāciju. Tas tiek darīts, lai slēptu rezultātus un manipulētu ar aptaujas rezultātiem. Vai dzīvokļu saraksts un balsošanas rezultāti ir personas dati? Vai pārvaldības sabiedrība rīkojas likumīgi, nerādot šo sarakstu?

A
atbild:
01. oktobrī, 2021
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Ivo Krievs, zvērināts advokāts, datu aizsardzības speciālists

1. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta 4. daļu pārvaldnieks nepieciešamības gadījumā organizē rakstveida aptauju. Līdz ar to varianti a) anketas un b) e-pasts ir izmantojami un atbilstoši normatīvam regulējumam. Tāpat šie divi saziņas kanāli ļauj arī identificēt sūtītāju, līdz ar to dodot iespēju pārliecināties par balsojuma pareizību. Ja balsojums tiek organizēts mutiski, izmantojot tālruni, tad tas varētu būt neatbilstošs un ir grūti pierādāma balsošanas pareizība.

Dzīvokļa saraksts ar balsošanas rezultātiem ir uzskatāms par personas datiem, jo arī informācija par to, kā dzīvokļa īpašnieks ir balsojis, dod iespēju izdarīt kādus secinājumus par šo īpašnieku. Tomēr šajā gadījumā tas nevar būt par iemeslu, kādēļ šādu informāciju nevarētu uzrādīt citiem kopīpašniekiem. Šādu informāciju nevajadzētu izvietot publiski, bet, ja kopīpašnieks to individuāli pieprasa, tad tās ir viņa leģitīmās intereses pārbaudīt, kā ir balsots. Arī Datu aizsardzības regulējums (Vispārīgā datu aizsardzības regula) pieļauj šādu datu nodošanu, balstoties uz pieprasītāja leģitīmajām interesēm (regulas 6. panta pirmā punkta e) apakšpunkts), kuras šajā gadījumā pirmsšķietami ir saskatāmas. 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas