Atvaļinājuma izmantošanai atbilstoši Darba likuma 149. un 150. pantu regulējumam vienmēr tiek piemērots pušu vienošanās princips. Uzņēmumā atvaļinājuma izmantošanu var plānot iepriekš, sastādot atvaļinājumu grafiku un to savstarpēji ar darba devēju apspriežot. Otra iespēja – darbinieks vēršas pie darba devēja ar iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu viņa izvēlētā laikā, kuru tas atbilstoši iespējām vai nu piešķir, vai atsaka, vienojoties par citu laiku.

Atvaļinājuma naudas aprēķināšanai piemēro vidējās izpeļņas aprēķinu, ko precīzāk regulē Darba likuma 75. pants.

Vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritma pamatā ir darbinieka reāli nostrādātais laiks (mēneši, dienas, stundas) pēdējo sešu kalendāra mēnešu laikā un par šo laiku saņemtā darba samaksa (darba alga, piemaksas, prēmija, neieskaitot valsts atbalsta ietvaros izmaksātos pabalstus). Jāpiezīmē, ka panta normas nav tulkojamas atrauti cita no citas, nesaistot tās ar panta vispārīgo jēgu – aprēķināt objektīvu vidējo izpeļņu.

Par dīkstāves mēnešu un valsts dīkstāves pabalstu vai algu subsīdiju ietekmi uz atvaļinājuma naudas aprēķināšanu Valsts darba inspekcija ir sniegusi viedokli, ka šīs summas netiek ņemts vērā vidējās izpeļņas aprēķinā.

Ja nav skaidra izmaksātās atvaļinājuma naudas aprēķināšanas kārtība, jums ir jāvēršas pie darba devēja – grāmatveža, kas šo aprēķinu veica, lūdzot skaidrojumu. Darba devēja pienākums ir sniegt skaidrojumu par darba samaksas aprēķinu, ja darbinieks to lūdz.