Labdien! Lūdzu pārskatīt un komentēt iepriekšējās konsultācijas atbildi, atsaucoties uz jautājumu Nr. 23597 un Jāņa Frīdmaņa sniegto atbildi (sk. https://lvportals.lv/e-konsultacijas/23597-norekinu-ierobezojumi-2021). Uzdodot šo jautājumu Latvijā reģistrētām bankām, no vienas bankas saņēmu šādu juridisko pamatojumu. Citēju: “Darām zināmu, ka banka savās darbībās rīkojas, pamatojoties uz Bankas Vispārējiem darījumu noteikumiem, kā arī, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasības, tai skaitā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Pamatkonta atvēršana klientam nodrošina ikdienas finanšu pakalpojumu veikšanu – kontu, kartes izmantošanu, maksājumu veikšanu. Lai banka varētu izvērtēt pamatkonta atvēršanas iespējamību, Eiropas Savienības rezidentam ir jāveic šādas darbības: ir nepieciešams doties uz tuvāko Bankas filiāli un klātienē aizpildīt iesniegumu (pieteikumu) pamatkonta atvēršanai; pieteikumā būs nepieciešams norādīt un apstiprināt, ka iesniedzējs vēlas atvērt pamatkontu EUR valūtā, apliecināt, ka iesniedzējam nav atvērts pamatkonts vai maksājumu/norēķinu konts nevienā kredītiestādē, kura sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā, kā arī apliecināt, ka iesniedzējs ir iepazinies ar pamatkonta funkcijām un saistītajiem ierobežojumiem, kas definēti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Banka arī informē, ka, klātienē iesniedzot pieteikumu bankas filiālē, iesniedzējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments – pase vai identifikācijas karte. Saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu atbilde tiek sniegta 10 darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas bankas filiālē. Darām zināmu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma (CPL) 551. pantu, tiesu izpildītāja rīkojumi bankai ir obligāti un izpildāmi CPL 599. panta 3. daļas un Kredītiestāžu likuma 66. panta noteiktajā kārtībā. Kredītiestādes nav piedziņas procesa dalībnieki, ne piedzinēji, ne parādnieki, ne arī personas CPL 633. panta izpratnē, bet gan tikai tā institūcija, kas likumā un rīkojumos paredzētajā kārtībā izpilda tiesu izpildītāju rīkojumus. Bankai ir pienākums pildīt tikai rīkojumā norādītās darbības, jo, pamatojoties uz tiesu izpildītāju likuma 10. pantā noteikto, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā.” No konsultācijas atbildes viennozīmīgi nevar izlasīt juridisko pamatojumu norēķinu ar maksājumu kartes nodrošināšanas vai tās atteikšanas iemeslu cilvēkiem, kuriem ir ZTI rīkojums, ciktāl skaram neapķīlājamos līdzekļus minimālās mēnešalgas apmērā.
Kā tas norādīts kredītiestādes atbildē, “saskaņā ar Civilprocesa likuma (CPL) 551. pantu tiesu izpildītāja rīkojumi bankai ir obligāti un izpildāmi CPL 599. panta un Kredītiestāžu likuma 66. panta noteiktajā kārtībā. Kredītiestādes nav piedziņas procesa dalībnieki, ne piedzinēji, ne parādnieki, ne arī personas CPL 633. panta izpratnē, bet gan tikai tā institūcija, kas likumā un rīkojumos paredzētajā kārtībā izpilda tiesu izpildītāju rīkojumus. Bankai ir pienākums pildīt tikai rīkojumā norādītās darbības, pamatojoties uz tiesu izpildītāju likuma 10. pantā noteikto”. LV portāla redakcijas ieskatā kredītiestādes sniegtais skaidrojums ir pietiekams un izsmeļošs, t. i., kredītiestāde ir norādījusi, ka tikai LZTI ir tiesīgs rīkoties ar naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādē attiecībā uz piedziņas vēršanas procesu (līdz tā pilnīgai pabeigšanai). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.¹ panta 4. daļu kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav tiesību piedziņai apķīlātos naudas līdzekļus izmaksāt citai personai vai ļaut parādniekam ar tiem rīkoties.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!