Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm būs viena no pirmajām, kas sasniegs Hāgas samitā nospraustos mērķus – piecus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. “Mēs varam būt piemērs citām valstīm, kā rīkoties ātri un izlēmīgi, lai nekavējoties stiprinātu savas aizsardzības spējas atbilstoši apstākļiem reģionā,” pauda D.Mieriņa, atzīmējot, ka būtiska uzmanība jāvelta veselības aprūpei, kas ir svarīga iekšējai drošībai.
Jaunā budžeta projekta nodošana izskatīšanai Saeimas komisijās plānota rītdien, pirmais lasījums – 5.novembrī, bet galīgajā lasījumā Saeima tā izskatīšanu paredzējusi sākt 3.decembrī, saņemot budžeta portfeli, informēja Saeimas priekšsēdētāja.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša sacīja, ka budžeta likums ir reāls rīcības dokuments, kurā politiķu solījumi un iecerētās politikas pārvēršas konkrētās darbībās. “Tieši caur budžetu tiek ieguldīts finansējums konkrētās politikas jomās neatkarīgi no tā, vai runa ir par sociālo atbalstu, izglītību, veselību vai aizsardzību,” teica Budžeta komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka atbildīgā komisija vērtēs, vai budžeta nauda tiek izmantota efektīvi, mērķtiecīgi un sabiedrības interesēs.
“Šajā budžetā būtiska sadaļa ir izglītības joma jo 2026.gada budžets iezīmē izglītības reformas noslēguma posmu, kas aptver gan bērnus, gan skolotājus. Reformas galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kas savukārt veicina tautsaimniecības attīstību,” akcentēja Budžeta komisijas vadītāja.
Nododot 2026.gada valsts budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājai, finanšu ministrs A.Ašeradens informēja, ka nākamā gada budžetā lielāks finansējums ir aizsardzībai, piešķirot papildus gandrīz 450 miljonus eiro. Līdzekļi pārdalīti no citām ministrijām, un nākamajos trīs gados izdevumus plānots samazināt vēl par 814 miljoniem eiro.
Nākamgad būs lielāks neapliekamais minimums, minimālā alga, pensiju indeksācija aptvers 98 procentus pensionāru, kā arī senioriem tiks saglabāts līdzšinējais neapliekamais minimums. Lai mazinātu cenas, atsevišķām pārtikas grupām plānots samazināt pievienotās vērtības nodokli. Pieaugs pašvaldību ieņēmumi, pauda finanšu ministrs, apliecinot, ka jaunajā budžetā ir izdevies apvienot drošību, sociālo atbildību un efektivitāti, virzoties uz ilgtspējīgu nākotni.
2026.gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljardu eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteiktas – valsts drošība, demogrāfija, izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā.
