Par maksu par zemi, uz kuras atrodas energoapgādes objekts

Ir iespējamas divas situācijas. Pirmā situācija:

• uz īpašnieka zemes atrodas ierīkots energoapgādes objekts (iekārtas, kabeļi, gaisvadu līnija, konteinertipa apakšstacija u. c.), uz zemes nav uzcelta ēka – nekustamā īpašuma lietošanas tiesības ir aprobežotas.

Nekustamo īpašumu īpašnieku lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta Enerģētikas likuma 19.¹ pantā un Aizsargjoslu likumā. Šie aprobežojumi aizsargjoslas jauniem energoapgādes komersantu objektiem ir spēkā no dienas, kad tie ierīkoti, ievērojot Enerģētikas likuma 19. pantā noteikto kārtību.

Šādos gadījumos zemes nomas līgums netiek slēgts, jo Enerģētikas likuma  24. panta 1.² daļā minētā atlīdzība tiek izmaksāta atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumiem “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu”. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina un izmaksā atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekiem par zaudējumiem, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.

Aizsargjoslu likuma 35. panta devītajā daļā ir noteikts: “Tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību”.

AS “Sadales tīkls” kā sadales sistēmas operators un elektropārvades tīkla īpašnieks organizē tikai savu objektu ekspluatācijas un uzturēšanas darbus. Īpašuma uzturēšanu, apsaimniekošanu, tostarp atkritumu savākšanu, zāles pļaušanu elektropārvades līniju trasēs vai ap elektropārvades līniju balstiem veic nekustamā īpašuma (zemes) īpašnieks, jo tikai zemes īpašniekam ir tiesības lietot savu nekustamo īpašumu (zemi) pēc vajadzības.

Otra situācija:

• uz īpašnieka zemes atrodas ierīkots energoapgādes objekts (iekārtas, kabeļi, gaisvadu līnija, konteinertipa apakšstacija utt.), un/vai ir uzcelta ēka (patstāvīgs īpašuma objekts) – nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas.

Piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kad uz zemes uzcelta ēka ir patstāvīgs īpašuma objekts un pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam. Šādās situācijās, lai ēkas īpašnieks varētu izmantot savu īpašuma tiesību uz ēku, ir nepieciešams, ka tā lietošanā ir ēkai nepieciešamā zeme. Tādēļ piespiedu dalītā īpašuma gadījumos likums paredz, ka iesaistīto pušu starpā pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības.

Ja nekustamajā īpašumā, kura sastāvā ietilpst zemes vienība, atrodas “Sadales tīkliem” piederoša slēgtā transformatoru apakšstacijas ēka (būve) ar kadastra apzīmējumu, tad starp “Sadales tīkliem” kā ēkas un nekustamā īpašuma īpašnieku izveidojas piespiedu nomas attiecības, kuras savstarpēji tiek noregulētas, noslēdzot zemes nomas līgumu par transformatoru apakšstacijas ēkas ekspluatācijai nepieciešamo zemes platību. Tādā gadījumā nomas maksa tiek noteikta likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”12. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā – 6% no zemes vienības kadastrālās vērtības gadā.

Par žoga izbūvi ap energoapgādes objektu

Normatīvajos aktos nav noteikta prasība “Sadales tīklam” izbūvēt žogu ap tam piederošiem energoapgādes objektiem. Nekustamā īpašuma īpašnieks savās interesēs teritoriju var iežogot par saviem līdzekļiem, pieprasot “Sadales tīklam” tehniskos noteikumus un saskaņojot projektu par žoga izbūvi. Jāņem vērā, ka izbūvētais žogs atbilstoši normatīvajiem aktiem nedrīkst ierobežot “Sadales tīkla” speciālistu piekļuvi energoapgādes objektam, kas nepieciešama, lai izpildītu sadales sistēmas operatora pienākumus, kuri noteikti Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētikas likumā, likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, sadales sistēmas operatora licencē, citos tiesību aktos un sabiedrisko pakalpojumu komisijas lēmumos. Piekļuve energoapgādes objektam ir jānodrošina visu diennakti.

Enerģētikas likuma 23. panta noteikumi paredz, ka: “(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus.” Piekļuve iekārtām nepieciešama ne tikai ikdienas ekspluatācijas darbu veikšanai, bet arī bojājumu novēršanai – lai nodrošinātu lietotāju nepārtrauktu apgādi ar elektroenerģiju, komercsabiedrību un iestāžu normālu darbību, kā arī novērstu iespējamos zaudējumu riskus.      

Saskaņā ar Civillikuma 1036. pantā noteikto īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Aizsargjoslu likumā ietvertie aprobežojumi nekādā veidā neliedz zemes īpašniekam uzturēt un sakopt savas teritorijas, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, tostarp atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Nekustamo īpašumu īpašnieku lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta Enerģētikas likuma 19.¹ pantā un Aizsargjoslu likumā. Šie aprobežojumi jauniem energoapgādes komersantu objektiem ir spēkā no dienas, kad tie ierīkoti, ievērojot Enerģētikas likuma 19. pantā noteikto kārtību.

Latvijas Republikas Satversmes 105. pants garantē īpašuma tiesību aizsardzību, vienlaikus arī paredzot to aprobežojumus. Satversmes tiesa savā spriedumā, interpretējot 105. pantu, atzinusi: “Tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā tiesiskā valstī nav absolūtas (Satversmes tiesas 26.04.2007. spriedums lietā Nr. 2006-38-03. Satversmes tiesas mājas lapa.) Pirmkārt, tiesības uz īpašumu sevī ietver arī īpašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrību – īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot. Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka īpašuma tiesības var ierobežot saskaņā ar likumu. Arī Civillikuma 1082. pants paredz, ka īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu var noteikt ar likumu (Īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi.).

Papildus informējam, ka “Sadales tīkls” kā sadales sistēmas operators ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, t. i., komersants, kurš enerģētikas nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.