Gadījumā ja ir zināms vainīgais, Ceļu policija ir apstiprinājusi notikuma vietas pamešanas faktu un apdrošinātājs, izanalizējot lietas materiālus, atzinis konkrētā autovadītāja atbildību par nodarītajiem zaudējumiem un sedzis zaudējumus cietušajam, tad saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. pantu apdrošinātājam ir tiesības iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušo personu, kas ir patvaļīgi atstājusi notikuma vietu.

Ja policija nav fiksējusi, ka konkrētā mašīna ir aizbraukusi no negadījuma vietas, tad arī apdrošinātājam nav iespējams vērsties regresā, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem negadījuma apstākļus fiksē divos veidos – pirmkārt, negadījumā iesaistītajām personām aizpildot saskaņoto paziņojumu vai, otrkārt, valsts policijai fiksējot negadījuma apstākļus.

Sabiedrībai ir radies maldīgs priekšstats, ka ceļu policists nosaka negadījumā iesaistīto personu vainu. Patiesībā Ceļu policijas funkcija ir fiksēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, bet apdrošinātāja un tā tehniskā eksperta uzdevums, iepazīstoties ar notikumu apstākļiem, ir noteikt negadījumā iesaistīto personu atbildību par nodarītajiem zaudējumiem citai negadījumā iesaistītajai personai. Tādēļ, visticamāk, ka arī šajā gadījumā apdrošinātāja rīcībā ir Ceļu policijas sastādīts protokols par negadījuma faktu un to, ka viena no pusēm ir atstājusi notikuma vietu.

Ja vainīgā transportlīdzekļa vadītājs vai īpašnieks, pret kuru apdrošinātājs vērsies ar regresa prasību, uzskata, ka tā nav pamatota, tad šie strīdi risināmi vispārējā civiltiesiskā kārtībā, ceļot prasību tiesā.