Labdien! Man ir vecmamma, kurai ir 75 gadi, viņai ir 2. tipa cukura diabēts, kreisās kājas pirkstu amputācija, dzemdes jaunveidojums (kuru nepārbauda, lai gan ir skaidri saprotams, ka nekas pozitīvs tas nav). Nu jau viņa pārvietojas tikai ar staiguli (lielo, pie kura jāturas abām rokam). Šobrīd vecmamma atrodas pansionātā, bet pat pansionāta ārsti un personāls izskaidroja, ka vienu viņu atstāt nedrīkst, ir jārūpējas, jo pārvietojas maz, pati nevēlas neko darīt. Atgriežoties mājās, viņa, iespējams, iegultos gultā, vairs nepieceltos un liktu visu darīt mazbērniem un citiem mājas iemītniekiem. Visi esam strādājoši cilvēki, un sēdēt pie viņas visu dienu mums nav iespējas. Tādēļ izvēlējāmies pansionāta pakalpojumus, bet, kā jau zināms, liela daļa pensionāru sevi uzskata par ļoti patstāvīgiem, un nu vecmamma grib doties uz mājām un nesaprot, kādas tam visam var būt sekas. Kā būtu pareizi rīkoties, lai es, mazmeita, vai viņas dēls varētu būt aizbildnis, aizgādnis un mēs varētu pieņemt lēmumu par palikšanu pansionātā viņas vietā? Jo reāli mājās viņa var apdraudēt pati sevi, kaut vai cenšoties pierādīt, ka visu var, un stājoties pie gāzes plīts. Kā mums rīkoties, lai mēs viņas vietā varētu pieņemt lēmumu par palikšanu pansionātā? Paldies!
Aizbildnību nodibina pār nepilngadīgo. Ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot. Taču tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību uz laiku bez rīcībspējas ierobežošanas (Civillikuma 364.2 pants). Šādā gadījumā pagaidu aizgādni ieceļ bāriņtiesa. Tiesa nosaka laikposmu pagaidu aizgādnībai maksimāli līdz diviem gadiem.
Pagaidu aizgādnības nodibināšana paredz gadījumus, kad cilvēks ar aktīvu rīcību sev nekaitē, bet tomēr ir nepieciešama palīdzība vai lēmumu pieņemšana, lai viņa vietā varētu rīkoties kāds cits. Tiesa ir kompetenta vērtēt, cik ilgam laikposmam pagaidu aizgādnība ir nosakāma: līdz diviem gadiem vai arī īsākā periodā.
Tiesa, nodibinot pagaidu aizgādnību, nosaka aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu.
Pagaidu aizgādnība ir pagaidu risinājums, un nav pamata aizgādnim noteikt plašas tiesības rīkoties personas vietā. Pagaidu aizgādni ieceļ bāriņtiesa.
Civilprocesa likuma 33.2 nodaļa paredz kārtību pagaidu aizgādnības nodibināšanai. Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.
Nākamais risinājums varētu būt nākotnes pilnvarojuma līgums. Pilnvarnieks ir tiesīgs pārstāvēt pilnvaras devēju situācijā, kad viņš veselības vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju saprast un vadīt savu rīcību (Civillikuma III1 Nākotnes pilnvarojums nodaļa, 2317.1 pants).
Tātad ar nākotnes pilnvaru persona laikus izvēlas pārstāvi, ja iestājas neplānotā situācija, kad viņš vairs nebūs spējīgs rīkoties un izpaust savu gribu, tad viņa intereses jau būs aizsargātas. Līgumu sagatavo notārs, notariālā akta formā, personīgi klātesot pilnvarotājam un pilnvarniekam, un reģistrē Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesa var noteikt arī personas rīcībspējas ierobežojumu, tikai to piemēro galējas nepieciešamības gadījumā, un šis, iespējams, nav jūsu gadījums, bet pamats rīcībspējas ierobežojumam ir personas jau nodarīts kaitējums sev ar darbībām, ko tā nesaprot un neprot vadīt, vai arī ilgi un smagi garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, kas drīzumā vai arī nekad nemainīsies.
Par pagaidu aizgādnības nodibināšanu bez rīcībspējas ierobežojuma un aizgādnības nodibināšanu ar rīcībspējas ierobežošanu lemj tiesa, izņemot gadījumus, kad pastāv starp pusēm nākotnes pilnvarojums un persona var ikdienā nepieciešamās lietas risināt bez aizgādņa palīdzības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
