Par nelaimes gadījumu darbā tiek uzskatīts darbavietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve.

Ja darbiniekam ir izrakstīta darbnespējas lapa, darba ņēmēja pienākums ir maksāt slimības naudu par pirmajām 10 dienām. Savukārt sakarā ar nelaimes gadījumu darbā visā darbnespējas periodā tiek maksāts slimības pabalsts.

Valsts darba inspekcijas (VDI) informācijā norādīts: ārvalstīs notikušo nelaimes gadījumu darbā izmeklē darba devējs neatkarīgi no traumas smaguma pakāpes. Izmeklēšana galvenokārt balstās uz ārvalstu medicīnas iestādes vai policijas izsniegtā dokumenta notariāli apstiprinātu tulkojumu. Akts par nelaimes gadījumu darbā tiek reģistrēts VDI.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 101. punkts nosaka prasības, kas jāievēro, izmeklējot nelaimes gadījumu, kas ir noticis ārvalstī:

1. darba devējs nodrošina, ka par nelaimes gadījumu, kas ir noticis ārvalstī, darba devējam piemērotā veidā nekavējoties tiek paziņots Valsts darba inspekcijai, norādot šo noteikumu 58. punktā minēto informāciju;
2. nelaimes gadījumu izmeklē 30 darbdienu laikā, un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ievērojot nodarbinātā iesniegtos dokumentus un materiālus, kā arī citu darba devēja rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar notikušo nelaimes gadījumu. Ārvalsts publiskos dokumentus iesniedz atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajām prasībām;
3. aktam pievieno visus šo noteikumu 101.2. apakšpunktā norādītos dokumentus, materiālus un informāciju;
4. nepiemēro šo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18. punktu un IV nodaļu.

Nodarbinātais, kas cietis nelaimes gadījumā ārvalstī, iesniedz darba devējam visus savā rīcībā esošos dokumentus un materiālus, kas apliecina nelaimes gadījuma faktu, kā arī ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem.

LV portālā jau ir skaidrots, ka objektīvai nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanai, izmeklējot ārvalstī notikušo nelaimes gadījumu, darba devējam jāņem vērā ne tikai ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina nelaimes gadījuma faktu, bet arī visi nodarbinātā iesniegtie materiāli, piemēram, foto un video materiāli, ārstniecības iestādes izsniegtais izraksts, liecinieku liecības u. c. Ja nelaimes gadījums noticis, veicot darbu pie ārvalsts darba devēja – darījumu partnera –, darba devējs var iegūt papildu informāciju arī no tā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteic, ka darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina izdevumus, kas saistīti ar apdrošināšanas polises iegādi darbiniekam komandējuma laikam (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti), – apdrošinot riskus, kas darbiniekam sedz arī medicīnas un transportēšanas izdevumus; izdevumus, kuri rodas nelaimes gadījumu dēļ.